Garšaugi un garšvielas. / Garšaugu sagatavošanas paraugi.

Garšaugu ievākšana, žāvēšana, uzglabāšana.

Dārzeņu ķīmiskais sastāvs. / Dārzeņu sugai uzglabāšanas režīms.

Skābēšana. / Sālīšana. / Saldēšana.  

Karsēšana. / Pasterizācija. / Karstā pārliešana.  

Marinēšana. / Kaltēšana.

Skābās un vāji skābās marinādes receptes dažādu dārzeņu marinēšanai.

Konservēšanas inventārs un konservu uzglabāšana.

Konservēšanas kļūdas.

Sēņu sālīšana. / Sēņu skābēšana.

Sēņu kaviārs, cepšanai, sautēšana un sterilizēšana. 

 Kāļus, rāceņus un galda bietes uzglabā koka kastēs (līdz 40 kg).

     Burkāni un citi sakņu dārzeņi, kas sliktāk uzglabājas, neatkarīgi no uzglabāšanas vietas jāieziemo ar smilts starpkārtām. Burkānus saliek kastēs kārtās (ar smiltīm), virsējo kārtu nosedzot ar 5 cm biezu smilsu kārtu. Var izmantot arī vieglu dārza augsni, tikai tai jābūt tīrai. Burkānus kastēs labāk likt stāvus — ar saknēm uz augšu. Siltos pagrabos burkānus var uzglabāt plēves maisos (līdz 30 kg); virsū uzber mitru augsni vai smiltis. Smiltis, ja tās izžuvušas, ik pēc 5 dienām mitrina. Visdrošāk burkānus uzglabāt blīvi noslēgtās kastēs, kuru izmēri ir 0,5 - 0,7 - 1,5 m, vai arī apcirkņos ar blīvām sienām un vākiem. Apcirkņu izmēri 0,6 - 0,8 >< 3 m. Vēl labāk, ja kastes vai apcirkņa dibenu, sānus un vāku izolē ar jumta papi.

Burkānus krauj rindās ar smilts starpkārtām. Piepildītās kastes vai apcirkņus cieši noslēdz ar vāku. No burkāniem izdalījusies ogļskābā gāze sakrājas kastēs vai apcirkņos un kavē mikroorganismu attīstību. Izmēģinājumos pierādīts, ka, šādi uzglabājot, burkānu bojāšanās procents ir ļoti niecīgs. Siltos pagrabos arī pārējos sakņu dārzeņus pārklāj ar 5 cm biezu mitru smilšu vai augsnes kārtu, ko regulāri mitrina.

Lai burkāni, kā arī citi sakņaugi labāk uzglabātos, tos apkaisa ar bioloģisko augu aizsardzības līdzekli trihodermīnu. Uz 100 kg sakņaugu lieto 20 g sausā preparāta.

Selerijām atstāj klāt mazas lapiņas, un saknes iestāda smiltīs. To uzglabāšanai vajag nedaudz mitrāku zemi nekā citām saknēm.

    Puraviem nogriež lakstus līdz pusei un iestāda rindās mitrās smiltīs.

Ja pagrabā jāuzglabā kāposti, tad to nepieciesams vēdināt. Kāpostus novieto piramīdveida vai jumtveida kaudzē ar kaceniem uz augšu.

Sīpolus mājas apstākļos uzglabā 15 — 18 C temperatūrā, jo tad tie vismazāk bojājas.

    Ķiplokus uzglabā līdzīgi sīpoliem.

Ķirbjus, novietotus plauktos, var saglabāt līdz pavasarim. Ja ķirbis sāk bojāties, tas steidzami jāizlieto. Optimālā uzglabāšanas temperatūra Visus dārzeņus nav iespējams uzglabāt svaigā veidā. Dazi no tiem bojājas tik ātri, ka tos iespējams uzglabāt tikai dažas dienas. Pie tādiem pieskaitāmi tomāti, gurķi, ziedkāposti, zirnīsi u. c. Lai sādi dārzeņi būtu lietojami visu gadu, rodas nepieciešamība tos konservēt. Dārzeņus pārstrādājot — konservējot, mēs bagātinām savu ēdienkarti. Izmantojot dažādas konservēšanas metodes, arī mājas virtuvē iespējams ziemai sagatavot piemājas dārziņos izaugušos augļus un dārzeņus, kas nav patērēti svaigā veidā.

Mājās gatavotiem konserviem jābūt augstas kvalitātes, garsīgiem, izskatīgiem, lētiem un ilgstoši uzglabājamiem. Labas kvalitātes konservus var iegūt, lietojot augstas kvalitātes izejmateriālu un pareizas konservēšanas metodes. Visām metodēm ir viens mērķis — radīt ātri bojājošos produktos mikroorganismiem nelabvēlīgus apstākļus. Lielākā daļa mikroorganismu iet bojā 60 — 70 'C temperatūrā. 

Katram produktam jāizvēlas vispiemērotākais konservēsanas paņēmiens, metode un konservu veids, ar kuru iegūst vislabāko un vērtīgāko produkcīju.

reklāma