Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Amerikāņiem, kas bez grūtībām atpazīst savas kultūras radniecību ar angļu kultūru, ir svarīgi atcerēties, ka bez franču palīdzības viņi nekad nebūtu ieguvuši neatkarību no Lielbritānijas. Franču ietekme Savienoto Valstu vēsturē ir bijusi ļoti liela, taču amerikāņiem bieži vien neienāk prātā padomāt par tuvo vēsturisko radniecību ar Franciju, vispirms jau tāpēc, ka viņiem ir kopīga valoda ar angļiem. Kā Francijā, tā arī Savienotajās Valstīs notika revolūcijas, kas aptuveni vienā laikā noteica abu valstu nākotni. Ķā amerikāņi, tā franči pilnībā izprot, cik cieši savā starpā ir saistīta mīlestība un naids, kas sakņojas gadsimtu dzīlēs. Lai amerikāņi spetu saprast un novērtēt franču uzvedības normas, ir svarīgi izprast tieši šo sakarību. Amerikāņi un franči atgādina vecu laulāto pāri: viņi ir viens otru ietekmējuši, kopa dzīvojuši un viens par otru sūdzējušies tik ilgi, ka viņu līdzīgās un atšķirīgās iezīmes izpaužas daudzās un dažādās šķautnēs.
Sākumā noskaidrosim dažus izplatītus maldus: franči nav nedraudzīga tauta. Daudzu amerikāņu apgalvojumi, ka franči esot vēsi un augstprātīgi, izriet no nepareiziem priekšstatiem, kuri radušies, atsevišķiem amerikāņiem vērojot franču manieres, visbiežāk— Parīzē (tās nebūt nav tādas visā Francijā), kas ir tipiskas lielo pasaules pilsētu steigas pārņemtajiem iedzīvotājiem. Šie amerikāņi tādas pašas pretenzijas varētu izvirzīt arī pret ņujorkiešiem, bet parīzieši katrā ziņā būs dzirdējuši līdzīgus, pret viņiem vērstus apvainojumus arī no tiem, kas Parīzē ieradušies no Provansas. Tomēr atsevišķi specifiski un svarīgi franču uzvedības aspekti saskarsmē ar amerikāņiem rada iespaidu, it kā franči būtu nelaipni. Šos aspektus mēs iztirzāsim šajā nodaļā. Franči necenšas ar nodomu sarežģīt attiecības, kad amerikāņi mēģina sākt ar viņiem sadarbību. Tāpat viņi tīšuprat neatsakās runāt angliski vienīgi tāpēc, lai dzīvi padarītu neciešamu. Visi šie maldīgie priekšstati par franču kultūru neatbilst patiesībai. Aplūkosim tos pamatīgāk.
Vēsturiskais konteksts.
Francija ir lielākā valsts Rietumeiropa, un tas izskaidro dažas franču izturēšanās īpainības. Vispirms — tā atrodas gan Eiropas ziemeļu, gan dienvidu apgabalos; tas nozīmē, ka franču kultūra veidojusies, saplūstot latīņu un Ziemeļeiropas tautu kultūrām. Tāpēc franču izturēšanās veidam raksturīgas jau vēsturiski izveidojušās pretrunas, un, ja mēģināsiet franču raksturā atrast konsekvenci, jūs būsiet vīlušies. Piemēram, ja gribēsiet izcelt racionālas domas lomu, izrādīsies, ka franči var būt arī neparasti emocionāli; turpretī, ja uzsvērsiet franču augsto labklājības līmeni, jūs var ārkārtīgi pārsteigt viņu sadzīves apstākļi (piemēram, vidējais parīzieša dzīvokļa lielums); viņi ir individuālisma atbalstītāji, bet atkarīgi no citu (parasti vecāku cilvēku) atzinīga vērtējuma; būdami spējīgi ātri pieņemt lēmumus, viņi tomēr atrodas struktūras un hierarhijas jūgā.
Sākotnēji Francijas teritorijā dzīvoja ķelti (ķeltu un gallu kultūras paliekas ir saglabājušās Bretaņā Francijas ziemeļos un citur), kurus pakļāva romieši. Pēc Romas krišanas Hlodvigs un Kārlis Lielais izveidoja Franku impēriju. Piecpadsmitajā gadsimtā, novājinoties Svētās Romas impērijai, feodālā Francija sasniedza savas attīstības virsotni un kļuva par vienu no pasaules varenākajām monarhijām, kas tika gāzta 1789. gada Lielās franču revolūcijas laikā. Kopš tā laika Francija (un daudzējādā ziņā arī visa pārējā pasaule) pūlas pārvarēt šī notikuma izraisītā šoka sekas. Revolūcija likvidēja tūkstoš gadu ilgušo režīmu, tā atskanēja kā kapa zvans monarhijām visā Eiropā un lika pamatu konstitucionālām un tautas pārstāvniecības valdībām daudzās pasaules valstīs. Francijā šis notikums ievadīja procesu, kura rezultātā izveidojās Napoleona impērija, izraisījās vairākas mazāka mēroga revolūcijas, cīņa par demokrātiju caurstrāvoja vairākas konstitūcijas (republigues — Francijā), divus pasaules karus un pašreizējo Piekto republiku (pirmā nodibinājās pēc Lielās franču revolūcijas), kas vēl mūsdienās pūlas atrisināt fundamentālo franču jautājumu, kurš pirmoreiz izskanēja 1789. gada lielajā kataklizmā: cik lielā mērā valdībai jāgādā par savu tautu?
Dīns Fosters
reklāma
