Īss ievads Francijas un franču kultūrā.

Kultūras pamatorientācija 1. daļa.

Kultūras pamatorientācija 2. daļa.

Kultūras pamatorientācija 3. daļa.

Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.

Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.

Komunikācijas veidi.

Uzvedība sabiedriskās vietās. 

Apģērbs.

Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa. 

Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.

Kā būt labam viesim vai namatēvam.

Biznesa kultūra.

Politika un valdība.

Tagad Francija ir republika ar parlamentāru pārvaldes sistēmu. Likumdošanas orgāns ir Nacionālā sapulce, kas sastāv no divām palātām. Valsti vada prezidents (kuru tiesās vēlēšanās ievēlē tauta) un premjerministrs (vada valdības ikdienas darbu). Francijā ir divas galvenās partijas, kas pārstāv kreisos un labējos politiskos spēkus (dalījums kreisajos un labējos ir radies pēc vietām, kuras Pirmās Francijas republikas likumdevējiestādes sēžu zālē ieņēma attiecīgās politiskās pārliecības "partijas"). Starp šīm partijām atrodas daudzas mazākas partijas. Pēdējā laikā franči ir ieviesuši "līdzāspastāvēšanas" (cohabitation) jēdzienu, kas apzīmē situāciju, kad prezidents un premjerministrs pieder pie opozīcijas partijām, tomēr kopīgi realizē izpildvaru.

Skolas un izglītība.

Francijā no skolas, kurā cilvēks mācījies, pilnīgi atkarīga viņa profesija un ieņemamais amats. Vairumam franču jauniešu mācības skolā ir nopietns un neatlaidīgs darbs, kas bieži vien izšķir viņu nākotni. Labākās darba vietas Francijā tiek rezervētas augstskolu les grandes Ecoles absolventiem. Tā ir elitāra skolu grupa, kur sagatavo kadrus vadošajiem valdības, uzņēmējdarbības, finanšu un zinātnes darbinieku posteņiem. Vairums vecāku mudina savus bērnus mācīties teicami cerībā, ka bērniem izdosies iestāties kādā grande Ecole vai augsta prestiža universitātē (starp citu, Sorbona nepieder pie grandes Ecoles). Pēc vidusskolas jeb lycée beigšanas franču skolēni kārto le Bac — eksāmenu bakalaura grāda saņemšanai: šis parasti grūtais eksāmens jānokārto, lai varētu pabeigt liceju, un pārbaudījums, kuru viņi izvēlas, nosaka, kurās universitātēs viņi varēs studēt. No vairākām grandes Ecoles (piemēram, Haute Ecole Commerciale — biznesa skola un Polptechniciue jeb inženieru skola) visaugstākais prestižs ir augstskolai Ecole nationale d'administration (ENA), no kurienes karjeras kāpnes parasti ved uz valdības posteņiem. ENA absolventus dēvē par "Enartlues". Lielā cieņā ir absolventi ar vairākiem grande Ecole diplomiem.

Reliģija un demogrāfiskā situācija.