BIKSES SIEVIETĒM. Meitenes pret zēniem.

BIKSES SIEVIETĒM. Meitenes pret zēniem.

 

Mūsdienās ikvienas Rietumu lielpilsētas ielās biksēs būs ģērbušās vairāk sieviešu nekā svārkos. Tomēr bikses sieviešu garderobē tika akceptētas tikai 20. gadsimta divdesmitajos gados.

Ļegendara franču aktrise Sāra Bernara uzdrīkstējās uz skatuves parādīties biksēs jau 19. gadsimta beigās, kad velobraukšanas entuziastes praktisku apsvērumu dēļ deva priekšroku svarkiem ar dziļiem šķēlumiem.

Modes mākslinieks Pols Puarē 1909. gadā iedvesmojās no Krievu baleta kostīmiem un radīja savas kuplās «harēma» bikses, ko ap potīti satur lente. Koko Šanele augstākās sabiedrības kūrorta Dovilā parādījas elegantās burātāju biksēs, un pēc tam sagādāja tādas sievietēm, kuras apbrīnoja viņas ģērbšanās stilu. Šanele skaidroja: «Man nekad nav paticis atrasties pludmalē peldkostīmā, tāpēc nopirku baltas jurnieku bikses, aptinu ap galvu turbānu un uzliku dārgakmeņu virtenes. Jāsaka, izskatījos gluži kā maharadza.» Divdesmitajos gados sievietes sāka valkāt bikses plidmalē un viesnīcu bāros, tomēr tikai pašas drosmīgākās uzdrīkstējās biksēs parādīties uz ielas.

Biseksuālā kinozvaigzne Marlēna Dītriha , ko reizēm mēdz dēvēt par «vislabāk ģērbto vīieti Holivudā», trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados izraisīja skandālu, ikdienā valkājot bikškostīmus. Parīzes policijas priekšnieks viņas šokējošā izskata dēļ pavēlēja aktrisei atstat pilsētu.

Otrā pasaules kara laikā sievietes drīkstēja vilkt bikses, strādājot uz lauka vai fabrikā, bet 1945. gadā viņas atkal uzvilka svārkus un kleitas. Lai gan sieviete biksēs vēl arvien šķita nedabiska un nepievilcīga, tomēr brīvajā laikā tika nēsātas pusgarās kapri un Bermudu stila īsbikses, kā arī piegulošas bikses, ko varēja sašņorēt līdz ceļgaliem.

Svingojošajos sešdesmitajos jeb Swinging Sixties sievietes beidzot pa īstam apjauta, cik ērts un praktisks ir vīriešu apģērbs, un sāka vilkt bikses uz darbu un ballītēs. Tomēr daudziem tas nebija pieņemami, un sievietem biksēs nereti tika liegts apmeklēt formālus sarīkojumus un iestādes, pat restorānus. 1966. gadā Īvs Senlorāns radīja piegulošu bikškostīmu Le Smoking, kas sākuma izraisīja pretrunīgas atsauksmes, tomēr kļuva par pirmo tērpu, ko sabiedrība pieņēma kā alternatīvu kleitai vai kostīmsvārkiem. Beidzot sievietēm bija elegants bikskostīms, ko akceptēja visi.

*PUBLISKS KAILUMS. / *GRUNGE.
*THE NEW LOOK. *SLAVENĪBAS.
*MASVEIDA RAŽOŠANA. *AUGSTĀ MODE.
*HOLIVUDA UN SKAŅU KINO. *STRINGI.
*MAZĀ MELNĀ VAKARKLEITA. / *TETOVĒJUMS.
*PUSAUDŽU MODE. *BALTĀ KĀZU KLEITA. 
*MŪŽĪGĀ JAUNĪBA. / *POPZVAIGZNES. 
*PĪRSINGS. / *IZAICINĀJUMS PARĪZEI. 
*JAPĀŅU MODE. *MODES SKATE KĀ TEĀTRA IZRĀDE.
*DELFU STILA TĒRPS. *SPORTS.
*KELVINA KLEINA APAKŠVEĻA. / *ZĪMOLU PIELŪGSME.
*ANTIZĪMOLS. / *PANKI.
*GLAMŪRS. *MELNĀ ĀDAS JAKA. 

Tulkojums latviešu valoda Renāte Punka. Laurence King Publishing Ltd. London


reklāma

Jums nepieciešams autorizēties lai atstāt komentāru
@mollimail.com
registrācija