Sporta apģērbiem bijusi liela loma 20.gadsimta modes vēsturē, pārvērtības notika gluži negaidītā virzienā. Mainījās veids, kā sievietes ģērbās, kustējās un jutās savos tērpos. Mode un sporta apģērbu industrija cieši sadarbojas, un abu jomu modelelētāji aizņiemas idejas viens no otra.
Robeža starp sporta un ikdienas apģērbu ir zudusi.Sporta tērpi iedvesmojuši sievietes izvēlēties praktiskas un ērtas drēbes. Mūsdienās modes mākslinieki izmanto elementus, kas sākotnēji radīti sportam, bet sporta tērpi kļuvuši ne tikai funkcionāli, bet arī stilīgi.
Pēc Pirmā pasaules kara sievietes bija atteikušās no korsetes žņaugiem, un nu nācās pasvīst, lai iegūtu modes pieprasīto lunkano siluetu. Divdesmitajos gados slaidums bija obligāts. Sievietēm vajadzēja atbilstošu apģērbu dažādām sporta nodarbībām: slēpošanai , peldēšanai, slidošanai, kā arī baltos tērpus tenisam.Sportisks izskats pats par sevi bija moderns.
Jau Žans Patū un Koko Šanele veidoja ikdienas apģērbu, kas izskatījās sportiskāks un zēniskāks neka jebkad agrāk – vienkārši, praktiski un neuzkrītoši tērpi, piemēroti aizvien neatkarīgākajām sievietēm. Patū savos modeļos pārņēma dažus sporta apģērbiem raksturīgus elementus. 1925. gadā viņš atvēra sporta modes veikalu Coin des Sports un veidoja sacensību tērpus – īsas kleitas un galvas lentes – slavenajai franču tenisistei Suzannai Lenglēnai. Tie nekavējoties kļuva populāri.Arī Šanele darināja piegulošus sportiskus tērpus no kokvilnas džersija un piedāvāja klientēm vīrišķīgas burātāju bikses.
Tomēr moderno sporta apģērbu pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs. Kad pēc 1939.gada uzplauka masveida ražošana, amerikāņu sievietes sāka nēsāt daudz ikdienišķākus apģērbus. Kleitas nomainīja kombinējamas augšdaļas un apakšdaļas. Amerikānietes vairs nesekoja Parīzes modes jaunumiem, bet lūkojās pēc vietējo modelētāju, piemēram, Klēras Makardelas, piedāvājumu. Šī tendence ietekmēja sieviešu ģērbšanās paradums visā pasaulē. Piecdesmitajos gados amerikāņu pusaudzes ikdienā nēsāja viegli kopjamus divdaļīgus apģērbus un sporta apavus.
Kopš septiņdesmitajiem gadiem vingrošanas zāles un tenisa korti mijiedarbojās ar ielas modi. Aerobikas nodarbību iespaidā modē ienāca disko stila likras legingi un cieši pieguloši triko, skriešanai un slidošanai varam pateikties par šortiem, getrām un sviedru lentēm. Amerikāņu modelētāja Norma Kamali pieticīgo skriešanas tērpu – īsos karsējmeiteņu svārciņus, legingus un kokvilnas flīsa krekliņus – pacēla līdz augstās modes līmenim. Bērni sāka atdarināt iemīļoto sportistu ģērbšanās stilu – septiņdesmitajos gados topā bija basketbola zvaigznes, bet deviņdesmitajos – populāri skeiteri.
Ietekmīgākie sporta apģerba un inventāra zīmoli aicināja izcilus spotistus reklāmet savus ražojumus, lai vecinātu pārdošanu. Maikls Džordans bijis Nike, bet Deivids Bekhems – Adidas reklāmas seja.
Modes mākslinieki seko tehnoloģiju attīstībai sporta apģērba jomā un smeļas iedvesmu saviem modeļiem. Deviņdesmitajos gados modes nami radīja zīmolu atvasinājumus, piemēram, Prada Sport, DKNY Active, Polo Sport. Daudzi modes mākslinieki ar sporta zīmoliem sadarbojas noteiktu apģērba vai apavu līnija radīšanā: Jodzi Jamamoto veidojis modeļus Adidas, Aleksandrs Makvīns – Puma, Commes des Garcons strādājis ar Speedo. Augstā mode nekad vēl nav izskatījusies tik vingra un tvirta.
*PUBLISKS KAILUMS. / *GRUNGE.
*THE NEW LOOK. / *SLAVENĪBAS.
*MASVEIDA RAŽOŠANA. / *AUGSTĀ MODE.
*HOLIVUDA UN SKAŅU KINO. / *STRINGI.
*MAZĀ MELNĀ VAKARKLEITA. / *TETOVĒJUMS.
*PUSAUDŽU MODE. / *BALTĀ KĀZU KLEITA.
*MŪŽĪGĀ JAUNĪBA. / *POPZVAIGZNES.
*PĪRSINGS. / *IZAICINĀJUMS PARĪZEI.
*JAPĀŅU MODE. / *MODES SKATE KĀ TEĀTRA IZRĀDE.
*DELFU STILA TĒRPS. / *BIKSES SIEVIETĒM.
*KELVINA KLEINA APAKŠVEĻA. / *ZĪMOLU PIELŪGSME.
*ANTIZĪMOLS. / *PANKI.
*GLAMŪRS. / *MELNĀ ĀDAS JAKA.
Tulkojums latviešu valoda Renāte Punka. Laurence King Publishing Ltd. London.
