Spāņu modelētājs Mārjano Fortuni 1907. gadā ar leģendāro Delfu stila tērpu izraisīja apvērsumu modē, piedāvājot sievietēm alternatīvu strukturētam apģērbam. Lai gan Fortuni radīja arī tērpu modeļus , viņš sevi uzskatīja galvenokārt par glezmnotāju, mākslinieku un izgudrotāju.
Fortuni ar apģērba palīdzību gribēja izcelt sievietes auguma skaistumu. Viņš veidoja tērpus gan neordinarajai krievu baletdejotājai Annai Pavlovai, gan modernā baleta prīmai Aisedorai Dunkanei, kuras netradicinālie uzskati un atkailināšanās uz skatuves šokēja publiku.
No pilsēta zīda satīna šūto Delfu stila tērpu varēja saritināt vai ieņurcīt nelielā kastītē. Atkal izņemtu, to varēja bez pūlēm izritināt ar gluži neskartu plisējumu. Fortuni izgudroja un patentēja slepenu metodi, kā veidot noturīgas plissé, zīdu samitrinot, salokot un uzliekot uz karstām porcelāna caurulēm. Viņa tērpi maigi slīga pār valkātājas pleciem , iekļaujot augumu, un tiem nebija vajadzīgas tradicionālās šuves. Košas krāsas, ko izmantoja audumu apstrādē, reizēm sajauca tā, ka dažādi krāsu toņi plūstoši pārgāja cits citā. Pie kakla vai jostasvietā tērpu saturēja ievērtas vītas zīda aukliņas. Apakšmalu un plīvuru rotāja trauslas, smalkas Murāno stikla pērlītes, kas kalpoja arī par tērpa atsvariem.
Fortuni iedvesmoja kaislīga interese par sengrieķu kultūru un angļu estētisma kustību. Jauno tērpu viņš nosauca par godu savam iedvesmas avotam – slavenai sengrieķu bronzas skulptūrai «Delfu kaujas ratu vadītājs».
Delfu stila tērps patika nupat atbrīvotajām sievietēm , kuras gribēja brīvi izpausties un kustēties bez korsešu un cieti iestīvinātu audumu grožiem. Jaunais tērps bija moderns, tas padarīja augumu vizuāli pievilcīgāku un garāku. Sākumā to valkāja tikai mājas izklaidēs, līdz pat divdesmitajiem gadiem dāmas tajā neiedrošinājās parādīties sabiedrībā. Arī Parīzes modelētājai Madlēnai Vionē ļoti patika senā Grieķija, viņa radīja drapētus saules griezuma tērpus augstākās sabiedrības dāmām. Vēlāk ar Fortuni stila plisētiem audumiem eksperimentēja amerikāņu dizainere Mērija Makfeidena, un visbeidzot Fortuni mantojumu atkal saules gaismā cēla japānis Isei Mijake, kura Kolekcija «Plises, lūdzu!»( Pleats Please) pirmo reizi parādījās 1993. gadā. Tātad fortuni idejas ir dzīvas.
*PUBLISKS KAILUMS. / *GRUNGE.
*THE NEW LOOK. / *SLAVENĪBAS.
*MASVEIDA RAŽOŠANA. / *AUGSTĀ MODE.
*HOLIVUDA UN SKAŅU KINO. / *STRINGI.
*MAZĀ MELNĀ VAKARKLEITA. / *TETOVĒJUMS.
*PUSAUDŽU MODE. / *BALTĀ KĀZU KLEITA.
*MŪŽĪGĀ JAUNĪBA. / *POPZVAIGZNES.
*PĪRSINGS. / *IZAICINĀJUMS PARĪZEI.
*JAPĀŅU MODE. / *MODES SKATE KĀ TEĀTRA IZRĀDE.
*BIKSES SIEVIETĒM. / *SPORTS.
*KELVINA KLEINA APAKŠVEĻA. / *ZĪMOLU PIELŪGSME.
*ANTIZĪMOLS. / *PANKI.
*GLAMŪRS. / *MELNĀ ĀDAS JAKA.
Tulkojums latviešu valoda Renāte Punka. Laurence King Publishing Ltd. London.
