20.gadsimta pirmajā pusē Parīze vēl aizvien bija neapstrīdama modes karaliene, un tās augstās modes kolekcijas noteica starptautiskās modes tendences. Pēc piecdesmit gadiem, uz jaunās tūkstošgades sliekšņa, par nopietnām pretendentēm uz valdnieces kroni bija kļuvušas Ņujorka, Londona un Milāna.
Turpmākajos desmit gados vērienīgas modes skates sākā rīkot arī Sidnejā, Mumbajā un Tokijā, un 21. gadsimta sākumā vēl vairākas pilsētas bija gatavas cīnīties par ietekmi starptautiskajos tirgos.
Pēc Otrā pasaules kara Savienotās Valstis bija pasaules līderis rūpnieciskajā ražošanā un piedāvāja labākas kvalitātes modes preces par zemāku cenu. Turīgie amerikāņi jaunas ierosmes tērpiem vairs nemeklēja tikai Parīzē, bet interesējās par vietējiem māksliniekiem, tostarp Mainbošē un Normenu Norelu. Amerika izpelnījās atzinību par sportisko brīvā laika apģērbu, un, kad kara apstākļos vairs nebija iespējams apmeklēt Parīzes modes skates, 1943. gadā notika pirmā Ņujorkas Modes nedēļa, to laik dēvēja par Preses nedēļu. Tā kļuva par būtisku notikumu starptautiskājas modes aprindās.
Arī Milānas Modes nedēļa regulāri tiek iekļauta iepirkumu vadītāju, klientu un modes žurnālistu kalendāros. To sāka rīkot pēc kara, kad jaunie itāļu modes mākslinieki, piemēram, Simoneta un Alberto Fabiāni, izpelnījās ievērību ar saviem spiltajiem, rakstainajiem tērpiem. 1951. gadā desmit modelētāji no Romas un Milānas sarīkoja skati Alta Moda Pronta Florencē, Piti pilī, un turpmāk tā notika katru otro gadu. Pateicoties šai skatei, starptautisku atzinību ieguva Emīlio Puči un Roberto Kapiči. Kopš septiņdesmito gadu beigām Itālijas gatavo apģērbu modes skates notiek nevis Florencē, bet Milānā.
Sešdesmitajos gados modes industrijas skatieni pievērsās Londonai, kuras mākslinieku jaunekļigās un bieži vien lecīgās idejas atstāja lielu iespaidu uz starptautiskajām tendencēm. Britu Modes padome izveidojās 1983. gadā, un tās rīkotā Londonas Modes sarīkojumu prestižu un pievilināja žurnālistus un pircējus.
Tomēr Parīze neapstrīdami ir un paliek augstās modes centrs, un joprojām divreiz gadā tur notiek ļoti ietekmīgas sieviešu gatavo apģērbu skates.Tomēr Francijas galvaspilsēta nevar atļauties dusēt uz lauriem un paļauties uz agrāko reputāciju - pircēji un aprakstnieki , kas sabrauc no malu malām, lieliski zina , ko spēj piedāvāt citas lielpilsētas. Pateicoties straumēšanai jēb interneta tiešraidei, modes skates vienlaikus var vērot jebkurā pasaules malā. Parīze mūsdienās ir tikai viena no daudzajām uz starptautiskās modes skatuves.
*PUBLISKS KAILUMS. / *GRUNGE.
*THE NEW LOOK. / *SLAVENĪBAS.
*MASVEIDA RAŽOŠANA. / *AUGSTĀ MODE.
*HOLIVUDA UN SKAŅU KINO. / *STRINGI.
*MAZĀ MELNĀ VAKARKLEITA. / *TETOVĒJUMS.
*PUSAUDŽU MODE. / *BALTĀ KĀZU KLEITA.
*MŪŽĪGĀ JAUNĪBA. / *POPZVAIGZNES.
*PĪRSINGS. / *BIKSES SIEVIETĒM.
*JAPĀŅU MODE. / *MODES SKATE KĀ TEĀTRA IZRĀDE.
*DELFU STILA TĒRPS. / *SPORTS.
*KELVINA KLEINA APAKŠVEĻA. / *ZĪMOLU PIELŪGSME.
*ANTIZĪMOLS. / *PANKI.
*GLAMŪRS. / *MELNĀ ĀDAS JAKA.
Tulkojums latviešu valoda Renāte Punka. Laurence King Publishing Ltd. London.
