AUGSTĀ MODE. Individuāli piegriezts bagātniekiem.

AUGSTĀ MODE. Individuāli piegriezts bagātniekiem.

 

Atšķirībā no valkāšanai gatavajiem jeb ready-to-wear apģērbiem, ko šuj pēc standarta piegrieztnēm, augstās modes tērpi piegriezti īpaši, atbilstoši konkrēta cilvēka auguma izmēriem. Augstā mode kļuva populāra, pateicoties modelētājam Čārlzam Frederikam Vortam.

Līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem modes tendences Eiropā noteica Parīzes augstas modes mākslinieki. Lai gan mūsdienās milzīgo izmaksu un ierobežotā klientu loka dēļ augstās modes ietekme šķiet apšaubāma, vēl sešdesmitajos modelētājiem bija būtiska loma modes virzienu radīšanā un mainīšanā.

Vorts bija pirmais modelētājs, kuru varētu saukt par zvaigzni. Dzimis 1825. gadā Linkolnšīrā, Anglijā, divdesmit gadu vecumā viņš pārcēlās uz Parīzi, kur 1858. gadā atvēra modes namu. Tas bija pirmais modes ateljē Eiropā. Napoleona III sieva, modīgā imperatore Eiženija, ņēma Vortu savā aizgādībā, un drīz vien viņu iemīlēja arī plašāka sabiedrība. Vorts kļuva slavens, darinot krāšņus tērpus karaliskajai ģimenei un augstmaņiem, aktrisēm un ajunbagātniekiem. Bizness zēla un plauka. Vorts netērēja laiku plecu šallēm, cepurēm un citiem aksesuāriem – viņa uzmanības centrā bija sievietes ķermenis, ko ietīt dārgos, izsmalcinātos audumos. Īpaši izslavētas bija baltā tilla vakarkleitas.

Mūsdienu augstās modes industrija ir Vorta mantojums. Viņš ieviesa vairākas būtiskas inovācijas – izrādīja tērpus ar modeļu demonstrētāju palīdzību, rīkoja modes skates un ik gadu veidoja jaunu apģērbu kolekciju. Tērpi tika šūtī īpaši katrai klientei, pacietīgi uzlausos ikvienu kaprīzi. Gluži mākslinieks Vorts pat parakstīja katru tērpu.

Vorta pēcteči, 20. gadsimta sākuma modes dizainieri, 1910. gadā apvienojās un izveidoja Parīzes Modes kameru ( Chambre Syndicate de la Couture Parisienne ). Šī grupa plaši reklamēja savus tērpus otrpus okeānam un iedibināja vēl arvien dzīvo tradīciju – katru otro gadu Parīzē rīkot modes skates.

 

Līdz pat 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Modes kamerā bija ļoti stingri iestāšanās noteikumi, taču pēdējā laikā tie kļuvuši krietni pielaidīgāki. Tā kā Kristiana Diora modes namu kamerā pārstāv Džons Galjāno un tas biedri ir tādi savdabji kā Žans Pols Gotjē un nīderlandieši Viktors un Rolfs, mūsdienu modi nevar saukt par garlaicīgu. Tas ir dīvains fantastisku un valkājamu lietu sajaukums, kas atspoguļo prasmīgāko modes amatnieku pūliņu augļus. Augstas modes dramatizms un radošums ir neapšaubāmi, tomēr nerimst strīdi par tās iederību mūsdienu pasaulē.

*PUBLISKS KAILUMS. / *GRUNGE.
*THE NEW LOOK. *SLAVENĪBAS.
*MASVEIDA RAŽOŠANA. *BIKSES SIEVIETĒM.                        
*HOLIVUDA UN SKAŅU KINO. *STRINGI.
*MAZĀ MELNĀ VAKARKLEITA. / *TETOVĒJUMS.
*PUSAUDŽU MODE. *BALTĀ KĀZU KLEITA. 
*MŪŽĪGĀ JAUNĪBA. / *POPZVAIGZNES. 
*PĪRSINGS. / *IZAICINĀJUMS PARĪZEI. 
*JAPĀŅU MODE. *MODES SKATE KĀ TEĀTRA IZRĀDE.
*DELFU STILA TĒRPS. *SPORTS.
*KELVINA KLEINA APAKŠVEĻA. / *ZĪMOLU PIELŪGSME.
*ANTIZĪMOLS. / *PANKI.
*GLAMŪRS. *MELNĀ ĀDAS JAKA. 

Tulkojums latviešu valoda Renāte Punka. Laurence King Publishing Ltd. London


reklāma

Jums nepieciešams autorizēties lai atstāt komentāru
@mollimail.com
registrācija