Līdz 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem pēdējais vārds modes tendencēs piederēja Parīzes augstās modes māksliniekiem, bet ar skaņu kino parādīšanos viss mainījās. Piepeši modes jaunumus radīja Holivudas tērpu mākslinieki un caur zilo ekrānu iespaidoja milioniem skatītāju.
1929. gada 24. oktobrī Volstrīta piedzīvoja bēdīgi slaveno sabrukumu, ko dēvē par Melno ceturtdienu. Amerika ieslīga Lielajā depresijā, un pasaules ekonomiku strauji pārņēma haoss. Trīsdesmito gadu recesija bija nabadzības un grūtību laiks. Ekonomiskajā krīzē apģērba iegāde kļuva par īpašu greznību, taču sievietes joprojām ilgojās kliedēt skumjas.
Holivudas zvaigžņu dzīve uz ekrāna un ārpus tā pavēra logu uz iekārojamo un spožo bagātības pasauli. 1927. gadā parādījās pirmās skaņu filmas, uz kino cienītāji bariem plūda uz kinoteātriem. Sievietes sapņoja par iespēju valkāt Grētas Garbo cepures, iegūt Marlēnas Dītrihas slaidās kājas, Džīnas Hārlovas mirdzoši blondos matus vai valkāt tērpus, ko filmā «Letija Lintone» ( Letty Lynton ) nēsāja Džoana Krouforda. Selis Bītons 1930. gadā žurnālam Vogue teicis par Grētu Garbo: «Viņai nav draugu, toties miljoniem viņas talanta cienītāju gatavi atdod dzīvību viņas dēļ».
Kinoskatītāji verdziski atdarināja uz ekrāna redzētās modes tendences, kad vien varēja to atļauties: vakarā dāmas tērpās garos baltos slīpā diega tērpos ar dziļu muguras izgriezumu, bet dienā valkāja kostīmus ar paplatinātu plecu daļu. Kažokādu apdare, roku sildītāji un mākslīgo briljantu spožums palīdzēja vairot greznības iespaidu.
Holivudas vadošo aktrišu dzīves stils bija izplānots līdz sīkākai detaļai. Perfekts tēls bija veiksmes atslēga, un ziedu laikus piedzīvoja plastiskā ķirurģija. Trīsdesmitajos gados Holivudas studijas tērēja milzu summas par kinozvaigžņu tērpiem un algoja tādus māksliniekus kā Gilbertu Adrianu, Edīti Hedu un Trevisu Bentonu, lai viņi vienkāršas meitenes pārvērsu par ekrāna dievietēm. Šo kino kostīmu mākslinieku ietekme uz modes attīstību ir tikpat spēcīga kā iespaids, kādu musdienās atstāj jebkurš izcils modes mākslinieks, un viņus atceras kā patstāvīgus, radošus modelētājus.
Arī piecdesmitajos gados un vēl pēc tam Holivudas zvaigžņu tērpi uz ekrāna un dzīvē turpināja ietekmet modi – sevišķi Merilinas Monro, Dorisas Dejas, Bridžitas Bordo, Odrijas Hepbernas, Greisas Kellijas un Džeinas Fondas garderobe.
Kad astoņdesmitajos gados Džordžo Armani veidoja kostīmus filmai «Amerikānu žigolo» (American Gigolo) un Holivudas zvaigžņu tērpus Oskara balvu pasniegšanas ceremonijām, arī citi modes mākslinieki sekoja viņa piemēram, sapratuši, ka kinopasaule paver lielisku peļņas iespēju. Aktieru un modes mākslinieku savstarpēji izdevīgās attiecības uzplauka ar jaunu spēku un sagādāja publicitāti kā vieniem , tā otriem. Mūsdienās neviena liela modes skate nav iedomājama bez rūpīgi ietērptām konozvaigznēm, kas pirmajā rindā gozējas fotogrāfu priekšā.
*PUBLISKS KAILUMS. / *GRUNGE.
*THE NEW LOOK. / *SLAVENĪBAS.
*MASVEIDA RAŽOŠANA. / *AUGSTĀ MODE.
*BIKSES SIEVIETĒM. / *STRINGI.
*MAZĀ MELNĀ VAKARKLEITA. / *TETOVĒJUMS.
*PUSAUDŽU MODE. / *BALTĀ KĀZU KLEITA.
*MŪŽĪGĀ JAUNĪBA. / *POPZVAIGZNES.
*PĪRSINGS. / *IZAICINĀJUMS PARĪZEI.
*JAPĀŅU MODE. / *MODES SKATE KĀ TEĀTRA IZRĀDE.
*DELFU STILA TĒRPS. / *SPORTS.
*KELVINA KLEINA APAKŠVEĻA. / *ZĪMOLU PIELŪGSME.
*ANTIZĪMOLS. / *PANKI.
*GLAMŪRS. / *MELNĀ ĀDAS JAKA.
Tulkojums latviešu valoda Renāte Punka. Laurence King Publishing Ltd. London
