PUBLISKS KAILUMS. Visu – apskatei!

Vel 1900. gadā cienījama sieviete neiedrošinājās citu skatieniem atsegt pat savas potītes. Toties šīs sievietes pieagušie mazbērni jau sabiedriskā pludmalē sauļojās ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu vai pat pavisam bez apģērba.

20. gadsimtā Rietumu pasaules atteiksme pret kailumu radikāli mainījās – no vienas galējības otrā. Jo vairāk miesas drīkstēja izrādīt, jo modes mākslinieku piedāvājums kluva piegulošāks, minimālāks un pārdrošāks.

Pirma pasaules kara laikā sārki pacēlās virs sieviešu potītēm praktisku apsvērumu dēļ – bumbu patvertnēm un munīcijas fabrikām nederēja gari, kupli tērpi. Divdesmito gadu modernajās, īsajās bārkšu kleitās jaunās dāmas jau parādīja ceļgalus un ļāva pazībet pat zeķes aušmalai. Trīsdesmitajos gados piegulošie tērpi ar izaicinoši pazemināto muguras līniju atklāja vēl vairāk miesas, un modes māksliniece Madlēne Vionē radīja drosmīgu tērpu, kas atsedza vidukli.

Jāpiezīmē, ka sandals vēl arvien uzskatīja par pludmales apaviem, un pat vispārgalvīgakās sievietes neatsedza pēdas. Kad Luijs Reārs 1946. gadā demonsrēja pirmo bikini, viņš saskārās ar milzīgu problēmu – modeles atteicās to vilkt. Makslinikam nācās nolīgt striptīza dejotāju, lai publikai parādītu savu izgudrojumu. Taču laiki strauji mainījās. Jau sešdesmitajos gados Brižita Bardo Sentropēzā sauļojās bez kruštura. Viņas piemēram sekoja citas pludmales apmeklētājas, tiesa, vērotājiem tas nešķita tikpat valdzinoši.

Kad sešdesmito sākumā Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs parādījās pretapaugļosanās tablets, sākās jauns atbrīvotības un visatļautības laikmets. Hipji līksmi ļāvās kailumam un iepriekšējās paaudzēs nepieredzētai seksuālai brīvībai. Modē tas atspoguļojās minisvarkos, kas ti tikko sniedzās pāri dibenam. Septiņdesmitajos gados iestājās šortu trakums. Vēlme izrādīt plikumus turpinājās arī deviņdesmitajos, kad sāka valkāt stingra biksītes un hipsteru bikses ar pazeminātu jostasvietu, kas reizēm skatam atsedza pat kaunuma apmatojumu.

 

Pēc gadsimtu mijas zīmols Imitation of Christ savas kolekcijas reklāmas kampaņā demonstrēja modeles, kas stūma putekļsūcējus, tērpušās niecīga izmēra šortos un ar kailu ķermeņa augšdaļu. Kad Sofija Dāla pozēja fotogrāfam Stīvenam Meiselam, kurš veidoja seksuāli provokatīvo plakātu Īva Senlorāna smaržu Opium kampaņai (2000), Lielbritānijas Reklāmas standartu aģentūra saņēma vairāk nekā 700 sūdzību un aizliedza plakātu izvietošanu. Taču šī fotogrāfija šķiet gluži rāma un nevainīga, salīdzinot ar viegli pornogrāfiskajiem attēliem, kas tika izmantoti Toma Forda vīriešu smaržu reklāmā 2007. gadā, kur smaržu pudelīte atrodas starp Kailas modeles paplestām kājām, bet viņas pirksti liegi dus uz pudeles vāciņa. Ieprekšējās paudzes šādu skatu būtu uzlūkojušas par neiedomājami pidauzīgu. Mūsdienās tā ir tikai reklāma.

*BIKSES SIEVIETĒM.  / *GRUNGE.
*THE NEW LOOK. *SLAVENĪBAS.
*MASVEIDA RAŽOŠANA. *AUGSTĀ MODE.
*HOLIVUDA UN SKAŅU KINO. *STRINGI.
*MAZĀ MELNĀ VAKARKLEITA. / *TETOVĒJUMS.
*PUSAUDŽU MODE. *BALTĀ KĀZU KLEITA. 
*MŪŽĪGĀ JAUNĪBA. / *POPZVAIGZNES. 
*PĪRSINGS. / *IZAICINĀJUMS PARĪZEI. 
*JAPĀŅU MODE. *MODES SKATE KĀ TEĀTRA IZRĀDE.
*DELFU STILA TĒRPS. *SPORTS.
*KELVINA KLEINA APAKŠVEĻA. / *ZĪMOLU PIELŪGSME.
*ANTIZĪMOLS. / *PANKI.
*GLAMŪRS. *MELNĀ ĀDAS JAKA. 

Tulkojums latviešu valoda Renāte Punka. Laurence King Publishing Ltd. London


reklāma

Jums nepieciešams autorizēties lai atstāt komentāru
@mollimail.com
registrācija