20.gadsimta astoņdesmitajos gados populārs bija japīšu dzīvesveids pēc principa – smagi strādā, godam atpūties un tad kārtīgi izsvīsti vingrošanas zālē. Tā bija lielimēra desmitgade - kupli mati, kuplas krūtis, prāvi tēriņi, masīvas rotaslietas un plati pleci. Publiski svaidīties ar naudu bija moderni.
Šajā desmitgadē modes industrijas uzņēmumiem bija milzīgi mārketinga budžeti un dārgas reklāmas kampaņas zīmolu stiprināšanai.Modes mākslinieki tirgoja priekšstatu par sevi, nevis reālus apģērbus, un labi nopelnīja, bet patērētāji tika vazāti aiz deguna.
Zīmoliem bija liela loma ģērbšanās stilā, tāpēc bija moderni uz aproces, jostas vai pie krūtīm nēsāt iemīļoto zīmolu logo – gan diskrēto Ralfa Lorēna polo spēlētāju, gan Chanel savītos C burtus, gan Versačes, Moskīno un Diora zīmes. Sporta un brīvā laika apģērba nozarē svarīgākā bija Nike šautriņa un Adidas trīs svītras. Ja nevarēja atļauties ietērpties zīmolos no galvas līdz papēžiem, iecenītā varēja izrādīt nēsājot Louis Vuitton somiņu, Rolex pulksteni, Moschino jostu vai Chanel saulesbrilles. Redzamā vietā atstāta cenu zīme pat kļuva statusa simbolu.
Logo tika lietoti jau gadu desmitiem.20.gadsimta sākumā Žoržs Vitons iezīmēja uzņemuma ražotās ceļasomas ar Luija Vitona iniciāļiem unraksturīgo zieda motīvu. Divdesmitajos gados Žans Patū ar monogrammām rotāja adījumus, savukārt Koko Šanele, Kristians Diors, Pjērs Kardēns, Īvs Senlorāns, bet vēlāk arī Ralfs Lorēns un Kelvins Kleins bija zīmolvedības meistari. Astoņdesmitajos gados ikvienam bija svarīgi parādīt savu logo.
Naomi Kleina grāmatā «Bez zīmola» ( No logo, 2000) rakstīja: «Pakāpeniski logo no greznas ārišķības pārtapa par aktīvu modes aksesuāru. Vēl svarīgāk bija tas, ka pats logo kļuva arvien lielāks, no pāris centimetru liela zīmējuma pārvēršoties krūšu platuma uzrakstā.»
Dieviņdesmitajos gados vairāki grieznie zīmoli sāka izjust lielbudžeta mārketinga kampaņu nelabvēlīgo ietekmi. Vienkāršie pilsoņi ikdienā slaveno zīmolu apģērbu un aksesuārus kombinēja ar plaša patēriņa ražojumiem, līdz ar to kaitējot zīmola reputācijai.Nācās likt lietā skaļus saukļus un vēl sparīgāk darbināt mārketinga mašinēriju, lai pārliecinātu klientus pirkt jaunos dizainieru darinājumus, kas neizskatījas dārgi, bet gan minimālistiski un utilitāri.
Mūsdienu pircēji kļuvuši vēl prasīgāki un nemēdz dāvāt uzticību kādam noteiktam zīmolam. Ja kaut kas maksā lielu naudu, tam jābūt individuālam un patiesi vērtīgam – ierobežotā skaitā saražotai rokassomiņai vai vintāžas apģērbam, kas saglabājies vienā eksemplārā. Veiksmīgu modes zīmolu apģērbi un aksesuāri (vēlams, ar neuzkrītošiem logo) vēl arvien pieprasīti, taču daudz šikāk ir iegādāties īstu retumu, kas citiem nav pieejams un kura patieso vērtību spēj noteikt tikai saujiņā pazinēju.
*PUBLISKS KAILUMS. / *GRUNGE.
*THE NEW LOOK. / *SLAVENĪBAS.
*MASVEIDA RAŽOŠANA. / *AUGSTĀ MODE.
*HOLIVUDA UN SKAŅU KINO. / *STRINGI.
*MAZĀ MELNĀ VAKARKLEITA. / *TETOVĒJUMS.
*PUSAUDŽU MODE. / *BALTĀ KĀZU KLEITA.
*MŪŽĪGĀ JAUNĪBA. / *POPZVAIGZNES.
*PĪRSINGS. / *IZAICINĀJUMS PARĪZEI.
*JAPĀŅU MODE. / *MODES SKATE KĀ TEĀTRA IZRĀDE.
*DELFU STILA TĒRPS. / *SPORTS.
*KELVINA KLEINA APAKŠVEĻA. / *BIKSES SIEVIETĒM.
*ANTIZĪMOLS. / *PANKI.
*GLAMŪRS. / *MELNĀ ĀDAS JAKA.
Tulkojums latviešu valoda Renāte Punka. Laurence King Publishing Ltd. London.
