Spānijas lietišķā etiķete.
Īss ievads Spānijas un spāņu tautas kultūrā.
Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Pieklājības formas, uzrunājot vīriešus, sievietes un bērnus.
Uzrunas formas senor (kungs) un senora (kundze) kopā ar uzvārdu ir obligātas, kad jūs iepazīstina ar svešiem cilvēkiem. Ja vien spāņu kolēģis nav īpaši uzaicinājis viņu uzrunāt vārdā un neatkarīgi no tā, kā viņš vai viņa uzrunā jūs, jums vienmēr jālieto uzvārds kopā ar pareizo spāņu pieklājības formu (formu senorita mūsdienās lieto reti, vienīgi tad, ja tiek uzrunāts bērns vai ļoti jauna, neprecējusies sieviete). Ja jūs nezināt, vai sieviete ir vai nav precējusies, lietojiet formu senora (lūdzu, ievērojiet: citādi ir Latīņamerikā, kur lieto formu senorita, ļajums nav zināms, vai sieviete ir precējusies, un ir skaidri redzams, ka viņa nav veca). No bērniem Spānijā gaida, ka viņi cienīs vecākus cilvēkus, sarunā ar viņiem nebūs pārāk pļāpīgi un vienmēr pieaugušos uzrunās, lietojot pieklājības formas. Situācijās, kad ir zināms un tiek lietots tituls, izmanto pieklājības formu kopā ar titulu ar uzvārdu vai bez tā (piemēram, Senor Ingeniero — "inženiera kungs" vai Senor Ingeniero Cortez — "inženiera Kortesa kungs"). Neformālos kontaktos (piemēram, ar viesmīļiem, pārdevējiem veikalos utt.) sakiet vienkārši senor vai senora bez vārda vai uzvārda. Ļoti svarīgi ir sveicināt cilvēkus iestādē, veikalā vai restorānā ar dienas laikam atbilstošu formu buenos dias, buenas tardes vai buenas noches un adios atvadoties. Ja mazliet jau protat sarunāties spāniski, ir svarīgi to izmantot, bet katrā ziņā sarunu sāciet ar formālo vietniekvārdu usted un nepārejiet uz neformālo tu, ja vien tā darīt nav uzaicinājis spāņu kolēģis. Tomēr iestādē var dzirdēt lietojam formu tu starp priekšniekiem un personālu (krietni vien vairāk Spānijā nekā Latīņamerikā, kur šī forma nav cieņā); tā drīzāk ir zīme, kas liecina par labām darba attiecībām nekā necieņu pret dienesta pakāpi (tā vienmēr tiek stingri ievērota).
Spāņu uzvārdos bieži vien lieto defisi, aiz tēva uzvārda pievienojot mātes uzvārdu. Formālā runā un sarakstē lieto pilno, ar defisi savienoto uzvārdu. Iepazīstot personīgi, parasti lieto tikai tēva uzvārdu. Piemēram, Jose Ramon Mendez-Rodriguez (Hosē Ramons Mendess-Rodrigess) tiek stādīts priekšā kā Senor Mendez (Mendesa kungs), kur Mendez ir Hosē tēva uzvārds, bet Rodriguez — viņa mātes uzvārds. Sievietes pēc laulībām nereti saglabā savu uzvārdu, bet vīra uzvārdu aiz tā pievieno ar prievārdu de. Piemēram, Senora Maria Isabel Sanchez de Rodriguez (Marija Izabela Sančesa de Rodrigesas kundze) ir precējusies ar Senor Rodriguez (Rodrigesa kungu) un viņas uzvārds pirms precēšanās bija Sanchez (Sančesa). Personīgas sarunas laikā viņu visbiežāk uzrunā Senora de Rodriguez (Rodrigesa kundze) vai — neformālāk — Senora Rodriguez (Rodrigesa kundze).
Iepazīšanās būtība, laiks un veids.
Tiekoties ar nepazīstamu cilvēku, vienmēr nogaidiet, kamēr kāds jūs ar viņu iepazīstinās, pirms to darāt pats. Spāņiem, ja vien iespējams, vislabāk patīk, ka viņus iepazīstina trešā persona. Par to padomājiet savlaicīgi. Sanāksmē neieņemiet vietu pats: ja iespējams, uzgaidiet, kamēr jums vietu ierādīs. Atvadoties paspiediet roku katram grupas loceklim, paraža visiem pamāt ar roku tiek uzskatīta par nepieklājīgu. Izvairieties no sarunas pabeigšanas ar amerikāņu izteicienu Have a nice daJ (Lai jums jauka diena), tas izklausās rezignēti un liekuļoti. Ja esat pasveicinājis cilvēku un tajā pašā dienā vēlreiz satiekat viņu tādos pašos apstākļos (piemēram, iestādē), nav vajadzības sveicināt otrreiz. Skūpsts ir parasts sieviešu un vīriešu sasveicināšanās veids, ja viņu starpā ir tuvas attiecības; parasti skūpsta uz abiem vaigiem (patiesībā tas ir "gaisa skūpsts" vispirms uz kreisā, taduz labā vaiga).
Fiziskie kontakti sasveicinoties.
Parasts sasveicināšanās veids ir rokasspiediens. Spāņu rokasspiediens ir enerģisks un stingrs: vīrieši vienreiz enerģiski un stingri satver roku, bet rokasspiediens nav tik spēcīgs, ja sasveicinās vīrieši ar sievietēm vai sievietes ar sievietēm. Rokasspiedienu pavada attiecīga sveiciena forma (sk. iepriekš minēto spāņu izteicienu un vārdu sarakstu). Satiekoties nepazīstamiem cilvēkiem, rokasspiedienu var neapvienot ar smaidu un citām neverbālām komunikācijas formām. Vīriešiem jāgaida, kamēr roku pasniedz sieviete, bet sieviete izlemj, sniegt roku vai ne. Vīriešiem jānovelk cimdi, spiežot roku sievietei, bet sieviete, sasveicinoties ar vīrieti, cimdus var nenovilkt. Satiekoties ģimenes locekļiem, draugiem un uzticamiem kolēģiem, iespējams papildu pieskāriens pie elkoņa, apskāviens vai cita pieskāriena forma. Iepazīšanās brīdī svarīgs ir acu kontakts, un tas jāsaglabā tik ilgi, kamēr cilvēks jūs uzrunā.
Ļoti izplatītas ir vizītkartes. Ja iespējams, vizītkartes otrā pusē varētu būt tās tulkojums spāņu valodā. Katrā ziņā vizītkartes abās pusēs norādiet savus akadēmiskos grādus, jūsu pilnu titulu vai ieņemamo amatu. Spāņiem šādas statusa norādes ir ļoti svarīgas; viņi vēlas zināt, vai viņiem ir darīšana ar svarīgu personu.
Dīns Fosters
reklāma
