Kultūras pamatorientācija 1.daļa. Spānijas lietišķā etiķete.

Kultūras pamatorientācija 1.daļa. Spānijas lietišķā etiķete.

Spānijas lietišķā etiķete.

Īss ievads Spānijas un spāņu tautas kultūrā. 
Īsa informācija par teritoriju. 
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās. 
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.

 

1. Kā cilvēkiem vislabāk veidot savstarpējās attiecības?

ATKARĪBA VAI NEATKARĪBA NO CITIEM? Kā visās šī reģiona valstīs — droši vien Romas Katoļu baznīcas ietekmē spāņu izturēšanās veidu var uzskatīt par ārkārtīgi atkarīgu no citiem. Vairums indivīdu, formāli vai neformāli, pirms iesaistīšanās kādā pasākumā vai sarunās rēķinās ar ģimenes un kolēģu viedokli un atbalstu.

Indivīdi visdrošāk jūtas aiz pārējo cilvēku muguras, viņi nevar kļūt par sabiedrības locekļiem, ja nav apliecinājuši savu lojalitāti vai piederību kādai sociālai grupai, apkaimei, pilsētai vai uzņēmumam. No tā, protams, izriet neuzticība svešiniekiem, nepieciešamība, lai svešinieki integrētos un pēc iespējas ātrāk kļūtu par grupas locekļiem. Spānijā ir sena anekdote par to, ka bērni dzīvo vecāku mājā tik ilgi, līdz viņi ir spējīgi pieņemt vecākus savā mājā. Vientuļnieka dzīve Spānijā nozīmē pakļaut savu dzīvi briesmām. Sajā no citiem atkarīgajā kultūrā prestiža zaudēšana vai apjukums, publisks izsmiekls vai jebkura kritika ir liels apvainojums. Iespējams, ka vissvarīgākais cilvēka dzīvē šeit ir tas, ko par viņu domā citi. Neskatoties uz lielo nepieciešamību labi izskatīties citu cilvēku acīs, indivīdam jājūt arī sava atbildība. Spānijā ikviens indivīds ir unikāls, katram ir tiesības iet pašam savu ceļu, ciktāl tas tiek darīts, ievērojot pārējo cilvēku viedokli. Indivīda izturēšanās mēraukla ir: vai un līdz kādai pakāpei viņa uzvedība iespaido citu cilvēku dzīvi.

 

ORIENTĀCIJA UZ HIERARHIJU VAI ORIENTĀCIJA UZ LĪDZTIESĪBU? Protams, jaunākā paaudze, sevišķi pilsētās, jūtas neatkarīgāka nekā vecākie ļaudis, taču Romas katoļu hierarhijas tradīcija joprojām ir liela loma, nosakot, kas, ko un kur dara. Tā spāņu iestādēs pastāv stingrs dalījums līmeņos — virsotnē atrodas indivīds (el jefe vai el padron "priekšnieks"), kam pieder augstākā lēmumu pieņemšanas vara (nepieciešams, lai grupas līderi tiktu cienīti), taču no personāla netiek prasīts, lai tas maksimāli ievērotu viņa norādījumus un komandas, bet visas problēmas risinātu, pirms tās parādījusās augstākajā līmenī.

ORIENTĀCIJA UZ LIKUMU VAI ORIENTĀCIJA UZ PERSONĪGĀM ATTIECIBĀM? Kaut gan Spānijā (un pārējās reģiona valstīs) ir bijuši drosmīgi mēģinājumi dibināt pilsoniskas valdības ar likumiem un noteikumiem, kas attiektos uz visiem, vēsture zina daudz piemēru, kad Romas Katoļu baznīca ir mēģinājusi tos ignorēt, un tos vienmēr ir varējis apiet ikviens, kas ir bijis pietiekami apķērīgs vai nodibinājis vajadzīgos sakarus. Viens no ilgā latīņu kultūras mantojuma aspektiem ir sastingusī sociālā hierarhija un nozīme, ko ļaudis piešķir dažādiem asprātīgiem apkārtceļiem, lai izdzīvošanas nolūkā apietu likumus un noteikumus. Visbiežāk par izvairīšanās līdzekli no varas iestādēm noderēja paļāvība tikai uz patiesiem un drošiem balstiem citādi nežēlīgajā un sarežģītajā pasaulē: ģimeni, pārbaudītiem draugiem un uzticamiem kolēģiem. Tāpēc valda attiecības, nevis likumi. Indivīdu izturēšanos gandrīz vienmēr nosaka situācijas, kurās ir iesaistīti "pareizie" ļaudis un "pareizie" notikumi, nevis liberāli likumi un birokrātiski rīkojumi.

 

                                       Dīns Fosters  


reklāma

Jums nepieciešams autorizēties lai atstāt komentāru
@mollimail.com
registrācija