Spānijas lietišķā etiķete.
Īss ievads Spānijas un spāņu tautas kultūrā.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Politika un valdība.
Pagājušā gadsimta pilsoņu karš Spānijā, kurā cīnījās fašisma un komunisma ideoloģiju piekritēji, daudziem nozīmēja tautas cīņu par tiesībām pašai noteikt savu likteni, atbrīvoties no tirānijas un radīt jaunu, uz vienlīdzības pamata veidotu sabiedrību. Komunisma utopiskās idejas izrādījās aplamas, bet fašisma doktrīna noveda pie katastrofas. Šajā periodā Spānija tika novājināta un iedragāta. Nav nekāds brīnums, ka tā visiem spēkiem cenšas saglabāt monarhiju. Spānija ir konstitucionāla monarhija, kurā karalis ir pilnīgi mūsdienīgs valdnieks un tāpēc visai populārs. Kortess (parlaments) ir tautas vēlētu pār stāvju divpalātu institūcija. Premjerministrs vada valdību, kuras darbību kontrolē kortess. Pār valsti joprojām gulstas Fransisko Franko un viņa fašistiskā režīma smagais slogs, taču tagad Spānijā ir spēcīgi iesakņojušās arī politiskās brīvības un demokrātijas tradīcijas. Tomēr būs jāpaiet zināmam laikam, līdz šī jaunā parlamentārā sistēma spēs sniegt tos labumus, kurus nodrošināja vecā aristokrātiskā Spānija, un tās jaunajā ceļā, bez šaubām, vēl būs grūtības un negaidīti pavērsieni.
Skolas un izglītība.
Kopš seniem laikiem labākās skolas Spānijā bija saistītas ar Romas Katoļu baznīcu, tomēr tagad situācija ir krasi mainījusies. Atcerieties, ka Spānijā, kas būtībā ir katoļu zeme, ir norisinājusies sīva cīņa par baznīcas lomas ierobežošanu un pilsoniskās sabiedrības attīstību, nereti izcēlušies konflikti mūsdienu spāņu laicīgās varas un baznīcas institūciju starpā. Šo konfliktu degpunktā atrodas arī izglītības sistēma. Iespējams, ka vecākās paaudzes spāņi ir samērā labi izglītojušies privātās baznīcas skolās, bet jaunie spāņi augstāko izglītību ieguvuši pašreizējās Spānijas universitātēs (vai studējuši ārzemēs — Francijā, Vācijā, Lielbritānijā vai Savienotajās Valstīs). Par viņu izglītību parasti liecina prasme sarunāties angliski (lielāka angļu valodas prasme liecina par pamatīgām studijām vietējās universitātēs un ārzemēs, turpretī vājākas angļu valodas zināšanas ir tiem. kas mācījušies baznīcas atbalstītās skolās).
Reliģija un demogrāfiskā situācija.
Spānijas iedzīvotāji pārsvarā ir Romas katoļi, bet minoritātes — jūdaisti, protestanti un musulmaņi (galvenokārt Andalūzijā). Mūsdienu Spānija demogrāfiskā ziņā ir ļoti jauna zeme, kurā vairāk nekā 50 procenti iedzīvotāju ir jaunāki par trīsdesmit gadiem. Spānijā pastāv krasas atšķirības dzimumu starpā, sevišķi — mazāk urbanizētos apgabalos. Pat lielo pilsētu Madrides un Barselonas reģionos sievietes cīnās, lai novērstu "stikla barjeru" darbā un nepieciešamību veikt "divus darbus" — būt namamātei un sabiedrības dvēselei, kā arī teicamai uzņēmējai —, turklāt to visu darīt divreiz labāk par spāņu vīrieti.
Dīns Fosters
reklāma
