Kultūras pamatorientācija 2.daļa. Spānijas lietišķā etiķete.

Kultūras pamatorientācija 2.daļa. Spānijas lietišķā etiķete.

 

Spānijas lietišķā etiķete.

Īss ievads Spānijas un spāņu tautas kultūrā. 
Īsa informācija par teritoriju. 
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās. 
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.

2. Kāda ir vislabākā attieksme pret laiku?

MONOHRONISKA VAI POLIHRONISKA? Ārpus lielpilsētām laiks rit pa apli, un tas ir ļoti polihronisks. Daudz monohroniskāks laiks ir Madridē un Barselonā, taču pat tur vecais lauku dzīvesveids izzūd visai lēni, kaut arī ļaudis, no rīta piecēlušies, neķeras pie lauku darbiem. Lauku apvidos visvieglāk ir strādāt agri no rīta un vēlu vakarā, kad nav tik karsts; pusdienas svelme parasti ir pārāk nomācoša, toties sniedz lielisku iespēju labi paēst un nosnausties pirms došanās atpakaļ uz lauku, lai turpinātu darbu līdz saulrietam.

Darbs birojā Madridē joprojām nozīmē parādīšanos iestādē ap pulksten 9.00 no rīta, taču patiesībā tas sākas ne agrāk par pulksten 9.30 vai 10.00 (parasti vispirms notiek kafijas dzeršana, jaunāko ziņu apspriešana un kolēģu paķircināšana). Pusdienas ietur ap pulksten 13.00 vai 14.00, tajās var būt ātras uzkodas tuvākās ielas sviestmaižu kafejnīcā, vai arī tās var ieilgt vairākas stundas elegantā restorānā (cigāri, kurus smēķē pulksten 17.00, ir pusdienu, nevis vakara cigāri). Atgriezušies birojā (senāk ļaudis pēc ilgākām pusdienām devās mājās īsu brīdi nosnausties; starp citu, daudzās vietās Spānijā to dara vēl tagad), ierēdņi tur uzturas, cik ilgi nepieciešams, dažkārt līdz pulksten 19.00 vai 20.00. Pēc tam viņi atgriežas mājās vai kopā ar draugiem vietējā bārā nobauda glāzi vīna. Vakariņas parasti nekad nesākas agrāk par pulksten 22.00 vai 23.00 (sevišķi vasarā) un var turpināties līdz pusnaktij vai vēlāk. Daudzi madridieši nedodas gulēt pirms pulksten 1.00 naktī, un tas ir parasts darbdienas režīms.

Nedēļas nogalē — piektdienās un sestdienās nakts uzdzīve ļoti bieži var turpināties līdz saullēktam. Kad tad madridieši guļ? Tas ir mūžsens jautājums, māksla "aizdegt sveci no abiem galiem" ("dzīvot uz nebēdu" — tulk. piez.). Skaidrs, ka pilsētas ir paredzētas tikai jaunajiem (vai tiem, kas jūtas jauni). Apgalvo, ka vienīgie pasākumi, kas sākas "laikā", ir vēršu cīņas un teātra izrādes. Nenokavējiet!

 

RISKĒT VAI IZVAIRĪTIES NO RISKA? Latīņu kultūru pārstāvjiem vispār ir raksturīga izvairīšanās no riska, un tas ir viens no faktoriem, kas veicina struktūras un hierarhijas radīšanu. Izņēmums nav arī Spānija. Lēmumu pieņemšana mēdz būt lēna un nogurdinoša, jo ir nepieciešamas konsultācijas dažādos līmeņos un daudziem jāpiegādā informācija. Valda uzskats, ka jārīkojas vienreiz, bet pareizi; rūpīgi jāanalizē, ja nepieciešams, — vairākas reizes, un jāizdebatē visi lēmuma aspekti, līdz viss kļūst skaidrs un tiek panākta vienošanās. Pat gadījumā, kad lēmumu pieņemšana ir uzticēta indivīdiem, izšķirošais solis tiek sperts ar lielu vilcināšanos. Ar šādu gausumu un bailēm no riska nav apmierināti jaunie uzņēmēji, tādēļ, sevišķi Madridē un Barselonā, ir jūtama pieaugoša spēja uzņemties lielāku risku.

ORIENTĀCIJA UZ PAGĀTNI VAI ORIENTĀCIJA UZ NĀKOTNI? Atšķirībā no daudziem citiem Eiropas kaimiņiem spāņi nekādā ziņā nav vērsti uz pagātni. Varbūt vairākums spāņu ir saglabājuši personīgas atmiņas par grūtajiem laikiem, tāpēc viņi cenšas nekavēties pie pagātnes, bet virzīties uz priekšu un aizmirst pagātnes grūtības. Gandrīz itin visur ļaudis meklē jaunus līdzekļus, kā stāties pretī dzīves izaicinājumiem, un, lai gan neviens no tiem nenozīmē arī "bērna izliešanu no vannas reizē ar ūdeni" (galu galā joprojām ir dzīva un ļoti labi jūtas spāņu monarhija), spāņiem piemīt apbrīnojama spēja pagriezt muguru pagātnei un enerģiski pievērsties nākotnei. Viņiem vēsture nosprauž turpmākās dzīves mērķi, taču daudz biežāk nekā citām Eiropas tautām to neierobežo. Spāņi saprot, ka cilvēka spējām regulēt savu dzīvi pastāv robežas, taču neviens spānis nekad neatzīs, ka viņš būtu šādu ierobežojumu upuris, un ar paceltu galvu meklēs izdevību pierādīt, ka ir spējīgs pārvarēt visas grūtības.

 

                           Dīns Fosters    


reklāma

Jums nepieciešams autorizēties lai atstāt komentāru
@mollimail.com
registrācija