Īss ievads Vācijas un vācu tautas kultūrā. 

Īsa informācija par teritoriju. 

Kultūras pamatorientācija 1. daļa.

Kultūras pamatorientācija 2. daļa.

Kultūras pamatorientācija 3. daļa.

Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.

Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.

Uzvedība sabiedriskās vietās. 

Apģērbs.

Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa. 

Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.

Kā būt labam viesim vai namatēvam.

Biznesa kultūra.

Vēlamas/ nevēlamas sarunas tēmas. 

Vēlamas: jaunākās ziņas, politika (ciktāl jums ir skaidrs, par ko jūs runājat), māksla, sports (sevišķi — futbols), mūzika un filozofija. Sarunā ar jauniem paziņām par sociāliem jautājumiem vācieši parasti izvairās no konfrontācijas. Ja labas attiecības ir nodibinātas, domu apmaiņai ir brīvs lidojums. Nevēlamas: Neizsakiet savas domas par lietām, kuras Jūs nemaz nepazīstat un nezināt, ko par tām teikt. Nejausā sarunā netaujājiet par darbu. Amerikāņi nereti sarunu uzsāk ar jautājumu: So, what do you do? (Un tā, ar ko jūs nodarbojaties?) Eiropā to uzskata par pārāk personīgu jautājumu un tāpēc tā nav pati interesantākā sarunas tēma. Nav vēlamas arī diskusijas par personīgajām finansēm, interese par ģimenes privātām lietām (ģimene ir svēta), biogrāfiskiem faktiem u.tml. Sargieties skart problēmas, kas attiecas uz pasaules kariem, kaut gan šādus jautājumus mēdz uzdot, vairums vāciešu jūt lielu vainas apziņu par Trešo reihu (vārdu Nazi — "nacists" Vācijā nelieto). Un neaizmirstiet, ka vācieši asi izjūt problēmas savstarpējās attiecībās (starp Austrumvācijas un Rietumvācijas iedzīvotājiem), par kurām viņi ar jums var dalīties domām vai neizteikties.

Balss tonis, skalums un runas ātrums.

Nepazīstamu cilvēku starpā diskusijas parasti sākas ar pieklājīgu atturību; sabiedriskā vietā vai pirmās tikšanās laikā sarunu tonis mēdz būt mazliet rezignēts un lietišķs. Taču, kad cilvēki ir iepazinušies, runas skaļums var pēkšņi pieaugt, sevišķi — domstarpību gadījumos: izliecieties to nemanām. Nekad citus nepārtrauciet, ļaujiet katram runātājam izteikt savu viedokli, pēc tam runājiet pats. Pie pusdienu galda alus un vīns raisa sarunas un veicina gremošanu.

Žesti un sejas izteiksme. 

Jāizvairās no žesta "viss kārtībā", ko veido, ar īkšķa galu pieskaroties rādītājpirkstam;
ja gribat šo žestu parādīt, paceliet uz augšu īkšķus. Tikšanās beigās vācieši parasti, lai
parādītu, ka piekrīt vai atbalsta, aplausu vietā ar pirkstu locītavām viegli pieklauvē pie
galda virsmas.

Mājiens ar roku un skaitīšana uz pirkstiem.

Īkšķis nozīmē ciparu "viens", rādītājpirksts — ciparu "divi" un tā tālāk. Norādīt uz cilvēku ar pirkstu ir apvainojoši (tā vietā pagrieziet plaukstu ar delnu uz augšu un pamājiet, četrus pirkstus uz iekšpusi). Ja gribat pamāt ar roku viesmīlim, ar plaukstu izdariet tikko manāmu kustību, it kā vēlētos kaut ko pierakstīt (tas nozīmē, ka jūs vēlaties saņemt
rēķinu).

Fiziskā vide un fiziskā teritorija.

Sarunājoties distance starp vāciešiem ir nedaudz lielāka nekā starp amerikāņiem. Nekad nerunājiet, sabāzis rokas kabatās; stāvot turiet tās cieši piespiestas pie sāniem. Ja sievietes vai vīrieši sēžot sakrusto kājas, tās nekad nenovieto ar potīti virs ceļa. Neaizmirstiet, ka pat sabiedrībā formālais ir labāks nekā neformālais. Nekad negremojiet košļājamo gumiju, neejiet ar sakumpušu muguru un nestutējiet sienu. Noskaidrojiet, cik formāli vai neformāli izturēties, kā ģērbties un kā sēdēt.

Acu kontakts.

Acu kontakts dažreiz var likties pārāk ciešs un mulsinošs. Ir svarīgi šo izturēšanās veidu neuzskatīt par nodomu likt jums justies neērti. Tā vācieši (un eiropieši vispār) izrāda savu interesi. Un otrādi, ja jūs novērsīsieties, pēc jūsu izturēšanās vācu kolēģis sapratīs, ka jūs par viņu neinteresējaties vai esat rupjš. Jebkurā gadījumā izturiet uz jums vērsto acu skatienu. Pat sabiedrībā un nepazīstamu cilvēku vidū acu kontakts parasti ir tiešs. Tāpēc sabiedriskā vietā uz sevi vērstu skatienu neiztulkojiet kā draudus. Nonākšana cita cilvēka uzmanības lokā un acu kontakta nodibināšana ir veids, kā pasacīt: "Es vēlos ar jums parunāt." To dariet saprātīgi un tikai tad, ja šāda rīcība nav par cēloni esošās situācijas maiņai (piemēram, tā nerīkojieties, ja jūsu rīcības dēļ tiek pārtraukta saruna).

Emocionālā orientācija.

Lai gan vācieši ciena lietišķas formalitātes, viņi var būt ļoti emocionāli, ja tiek izaicināta viņu kārtības, organizācijas un normas izjūta.

                                                               Dīns Fosters