Īss ievads Vācijas un vācu tautas kultūrā.
Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Valoda un biežāk lietotie vārdi.
Vācu valoda ir komplicēta, un tās apgūšana prasa lielas pūles: angliski runājošajiem īpaši sarežģīta šķiet sintakse. Jaunus vārdus bieži vien darina, pievienojot vārdus pie jau esošajiem, veidojot sevišķi garus vārdus. Lietvārdiem, prievārdiem, īpašības vārdiem un darbības vārdiem jābūt gramatiskā saskaņojumā. Vēl vairāk angļu valodā runājošos mulsina tas, ka darbības vārdi parasti atrodas teikuma beigās (vēl viens iemesls, kāpēc ir svarīgi ļaut vācu runātājiem pabeigt izteikt savas domas, citādi jūs neuzzināsiet, ko viņi patiesībā ir gribējuši pateikt!).
Beidzot, viņu valodai ir tāda struktūra, ka lietišķi apgalvojumi izklausās pēc pavēlēm, un brīvdomātājiem amerikāņiem pie tā ir grūti pierast. Centieties izvairīties no negatīvas reakcijas un neaizmirstiet, ka vācieši parasti runā monohroniskāk un šaurākā kontekstā.
Stāvokli vēl vairāk sarežģī dialektu atšķirības: piemēram, bavāriešu dialekts stipri atšķiras no dialekta, kurā runā Hamburgas vācieši. Pat ļaudīm, kuru dzimtā valoda ir vācu valoda, ne vienmēr ir pilnīgi saprotami cita runātāja vārdi un akcents. Savdabīgs dialekts ir apvidū pie Šveices ziemeļu robežas, kur vācu valoda skan nedaudz dziedoši. Vācijas austrumos runā laucinieciskāk un tradicionālāk (augšvācu valoda) nekā ziemeļos un vidējos rietumos, kur runā lejasvācu valodā.
Noslēgumā jāatceras, ka mūsdienu Vācijā otrā valoda ir angļu valoda, kaut gan vecāki ļaudis un austrumvācieši angliski runā un saprot sliktāk nekā rietumvācieši. Uzņēmēji Vācijas rietumdaļā angļu valodu parasti prot pietiekami labi (ne vienmēr līdzīgi ir ar uzņēmējiem austrumos, kur komunistu ēras laikā otrā valoda, kurā runāja un kuru mācīja skolās, bija krievu valoda).
Lūk, daži svarīgākie vācu vārdi un izteicieni un to tulkojums latviešu valodā.
guten Morgen labrīt
guten Tag labdien
guten Abend labvakar
gruss Gott slava Dievam (sveiciens, kuru lieto Dienvidvācijā)
hallo hallo (neformāli)
Auf Wiederhören! uz redzēšanos
bitte lūdzu
danke paldies
auf iederhoren atvainojiet
sehr gut ļoti labi
Herr kungs
Frau kundzeEntschuldigen Sie bitte wie geht es Ihnen? Kā jums klājas?