Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa. Vācijas lietišķā etiķete.

Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa. Vācijas lietišķā etiķete.

 

Pat steigā ieturētas ātrās brokastis lielā Vācijas pilsētā parasti nozīmē vairāk nekā tasi kafijas ar apaļmaizīti. Brokastīs bieži vien ir siers, jogurts, žāvētas pārslas un, iespējams, marinēti dārzeņi vai zivs. Tās var būt sātīgas.

Pēc tradīcijas galvenā dienas ēdienreize ir pusdienas, un mūsdienās pat lielajās pilsētās tā var būt pamatīga maltīte, kurā ir gaļa vai zivs, dārzeņi ar kartupeļiem vai nūdelēm. Pusdienas parasti pasniedz no pulksten 12.00 līdz pulksten 13.00. Visās pusdienās— lietišķajās vai sabiedriskajās — restorānos, kafejnīcās vai iestāžu kafetērijās mēdz būt alus vai vīns; ir dabūjams minerālūdens, gāzēts vai bez gāzes, un sula vai bezalkoholiski dzērieni. Svētdienā, ģimenes dienā, galvenā ēdienreize ir vakariņas, ko liek galdā ap launaga laiku, un tās var ieilgt līdz vēlam vakaram.

Vakariņas visbiežāk pasniedz no pulksten 19.00 līdz 20.30, turklāt tipiskais laiks oficiālām vakariņām ir pulksten 20.00. Vakara maltīte var būt līdzīga pusdienām — ar gaļas ēdieniem, zivīm, dārzeņiem un saldo ēdienu. Dzērieni, kurus pasniedz pie pusdienām, parasti ir vietējais alus vai vīns. Oficiālās vakariņas lielākoties noslēdzas ap pusnakti (taču var turpināties līdz vēlākam laikam, ja viesi jūtas omulīgi).

Vācu krogs (Hofbrau) ir vieta, kur risinās sarunas, dzer lielisku vietējo alu ar uzkožamajiem; tas ir līdzīgs angļu krodziņam (pub). Krogi Vācijā ir atvērti no dienas vidus, tajos ir vietas gan telpās, gan arī uz ielas (ja atļauj laikapstākļi). Ejiet iekšā, apsēdieties vai nostājieties, un viesmīlis tūlīt pat jums atnesīs alu vai apjautāsies, ko esat izvēlējies. Kad esat izsaukuši viesmīli, lai samaksātu rēķinu, esiet gatavi to darīt; viesmīlis pie jūsu galdiņa stāvēs, kamēr būsiet samaksājuši. Krogā varat sēdēt, cik ilgi jums tīk, un pasūtīt tik daudz alus vai vīna, cik vēlaties; neviens nelūgs jūs doties prom, ja vien pats to nevēlēsieties.

             Reģionālās atškirības.

Vācu ēdieni ir dažādi, bet būtībā tie ir sātīgi un paredzēti, lai varētu pārciest garo, auksto ziemu. Visur lielā daudzumā pārdod dažādu šķirņu desas un gaļu, kā arī sautētus dārzeņus, kartupeļus un nūdeles (pie visiem ēdieniem). Dārzeņi ir labi pagatavoti vai pārstrādāti apbrīnojami dažādos garšīgos marinētos produktos. Rietumu apgabalos ir jūtama stipra franču ietekme, turpretī ziemeļos ir populāras jūras veltes (zuši, foreles, siļķes utt.), bet austrumos ir izplatīti sātīgāki ēdieni. Īpašs ēdiens ir labi pagatavota šnicele (Wiener Schnirzelliellopu gaļas kotlete ar maizes piejaukumu). Desertus pasniedz lielās porcijās, tie ir sātīgi un ļoti saldi. Ēdienu pagatavošanā vācieši izmanto lielu daudzumu krējuma un sviesta.

 

Tipiski dzērieni un tosti.

 

Jauktos dzērienus pirms pusdienām parasti nepasniedz, tomēr pirms maltītes var būt aperitīvs, kura sastāvā ir daudzi dažādi no ārstniecības augiem pagatavoti liķieri (tos dzer arī pēc maltītes kā gremošanu veicinošus dzērienus). Tie ir īpaši patīkami kopā ar malku zeltera, un tos parasti pasniedz atdzesētus. Maltītes sākumā vairumā gadījumu tiek pasniegts vīns un alus. Vācijā dzer galvenokārt Reinas vīnu, kas parasti ir baltā krāsā un nedaudz salds, kaut gan ir vēl daudz citu vīna šķirņu, kuras pasniedz kopā ar ēdienu.

Saldāku vīnu var pasniegt pie deserta, bet pēc maltītes nereti dzer parasto liķieri vai liķieri no ārstniecības augiem.

Populārākie tosti ir Zum Wohl! (Uz veselību!), dzerot vīnu, un Prost! (Prozit!), dzerot alu, — abos gadījumos uzdzer uz klātesošo veselību. Uzsaucot tostu, nepieciešams raudzīties tieši acīs no brīža, kad pacelta glāze, līdz brīdim, kad tā tiek nolikta atpakaļ uz galda. Ja tostu uzsauc daudziem cilvēkiem, ejiet apkārt galdam un, uzsaucot tostu, katram ielūkojieties acīs. Tas ir jo svarīgāk virzienā uz Vācijas austrumiem.

 

                                                                             Dīns Fosters    


Jums nepieciešams autorizēties lai atstāt komentāru
@mollimail.com
registrācija