Īss ievads Vācijas un vācu tautas kultūrā.
Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Kā cilvēkiem vislabāk veidot savstarpējās attiecības?
ATKARĪBA VAI NEATKARĪBA NO CITIEM? Pārdzīvodama apgaismību, Vācija nav devusi tiešu ieguldījumu šajā kustībā; Vācijas ieguldījums Rietumeiropas kultūrā drīzāk gan izpaudās pēcapgaismības objektīvismā, tajos filozofiski kompleksajos patiesības meklējumos, kas norisinājās ar stingras un disciplinētas domāšanas palīdzību. Frančiem svarīgs ir precīzu jēdzienu meklējumu process, turpretī vācu tradīcijā uzmanības centrā ir efektīvas metodes izstrādāšana. Ja pārbaudes, prakses un atkārtošanas ceļā ir pierādīta metodes pareizība, to nedrīkst mainīt. Indivīdam jāpakļaujas vispāratzītiem noteikumiem un sistēmām, kuras jārespektē un jāievēro. Ja tiek ievērota kārtība, tad viss notiek normāli, bet, noteikumus neievērojot, var izcelties haoss un anarhija. Tāpēc indivīdiem efektīvi jāspēlē savas lomas "labi ieeļļotajā vācu mašīnā", lai tā nevainojami darbotos visas sabiedrības labā. Lai gan to labi saprot daudzas citas tautas, arī amerikāņi, vāciešiem bieži vien šķiet, ka amerikāņu izteiktais individuālisms veicina normas, pēc kuras tā tiecas vācu sabiedrība, destabilizāciju. Pastāv stipra vēlme dzīvi sakārtot pa plauktiņiem. Sī vēlme atspoguļojas dzīvesveidā, stingrā režīma ievērošanā, durvju aizvēršanā, lomu precīzā sadalē, skaidrā atšķirībā starp darbu un sabiedrisko dzīvi un likumu izpildē.
ORIENTĀCIJA UZ HIERARHIJU VAI ORIENTĀCIJA UZ LIDZTIESIBU? Vācu ikdienas dzīvē (un uzņēmējdarbībā) pastāv stingra hierarhija, kas saglabājusies no feodālisma laikiem, un nepieciešamība pēc skaidri formulētām lēmumu un likumu pieņemšanas sistēmām. Tā ir formāla kultūra, kurā attiecības veidojas lēnām, tiek ievērotas lomas un eksistē privileģēti stāvokļi sabiedrībā. Tomēr attiecībām starp dažādu sociālo slāņu indivīdiem nebūt nav jābūt atturīgām (kā Eiropas latīņu kultūrās) un ikdienas dzīves formālisms ir līdzeklis sadarbības un harmonisku attiecību veicināšanai starp cilvēkiem kā darbā, tā sabiedrībā. Starp vietējo hercogu un viņa ļaudīm feodālajā Vācijā visumā pastāvēja efektīva un ekoloģiski sabalansēta sistēma, un tā nav nejaušība, ka šī kārtība atspoguļojas mūsdienu vācu biznesa organizācijā. Vācu biznesa struktūrā eksistē noteikta hierarhija, kuras virsotnē atrodas uzņēmuma vadītājs, tomēr struktūras iekšpusē pastāv arī nepiespiestas, harmoniskas un neparasti brīvas darba attiecības; katrs pilda savus pienākumus un ievēro instrukcij as.
ORIENTĀCIJA UZ LIKUMU VAI ORIENTĀCIJA UZ PERSONĪGĀM ATTIECIBĀM? Vācijā likumus izdod, lai tos ievērotu (pavisam citādi ir latīņu kultūras tautām uz dienvidiem no Alpiem, kur likumi patiesībā ir domāti, lai tos pārkāptu). Likumi var būt precīzi formulēti (nešķērsojiet ielu, kad deg sarkanā gaisma) vai netieši (nekad nemazgājiet savu mašīnu svētdienas rītā) ; jebkurā gadījumā jums jāzina, ka, pārkāpjot likumus, jūs saņemsiet sodu. Nepaklausībā likumiem slēpjas risks, ka var izcelties nekārtības, bet to nedrīkst pieļaut. No tā izriet, ka Vācijā elastība un spontāna rīcība nav tik lielā cieņā kā Savienotajās Valstīs. Vācijā nestandarta domāšanu, negaidītas idejas, izaicinājumu likumam un varai un risku neuzskata par vācu tautai raksturīgām iezīmēm.
Dīns Fosters
reklāma
