Īsa informācija par teritoriju. Anglijas lietišķā etiķete.

Īsa informācija par teritoriju. Anglijas lietišķā etiķete.

 Anglijas lietišķā etiķete.

Īss ievads Anglijas un angļu tautas kultūrā.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās. 
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.

Politika un valdība

Kaut gan Lielbritānija ir konstitucionāla monarhija, tai nav rakstītas konstitūcijas. Lielbritānijas politiskās un juridiskās dzīves pamatā ir valsts likumi, kurus pieņēmis parlaments, savienojumā ar monarhijas tradīcijām, kas veidojušās daudzu gadsimtu laikā. Lielbritānijas parlaments sastāv no divām palātām: Pārstāvju palātas jeb Apaks-nama (ievēlē tauta) un Lordu palātas jeb Augšnama (tā locekļi mainās, bet pagātnē tika iecelti uz mūžu, piešķirot pēra titulu). Parlaments ir formāli pakļauts karalim vai karalienei, taču faktiski nosaka visu valsts politisko dzīvi, turpretī stipri ierobežo-tajai monarha varai ir tikai stabilizējoša valsts simbola loma. Valdības galva — premjerministrs ir Pārstāvju palātā valdošās partijas pārstāvis. Ja zūd vairākums Pārstāvju palātā, jāmainās arī premjerministram, tad tiek rīkotas jaunas vēlēšanas. Paslaik divas lielākās partijas, kas ik pa laikam pie varas nomaina viena otru, ir leiboristi (priekšteči vigi), kuru atbalsts valdībai parasti ir aktīvāks, un konservatīvie (priekšteči toriji), kuru attieksme pret valdības politiku parasti ir kritiskāka.

 Skolas un izglītība

 Public schools ("sabiedriskās skolas" ) patiesībā ir privātskolas, kas piejamas plašai sabiedrībai (atsauksme uz laiku, kad mācīšanās bija iespējama tikai ar privātskolotāju un baznīcas skolās). Tagad šādas skolas parasti sniedz elitāru izglītību (Oxbridge universitātes sistēma, kuru pārstāv tādas augstskolas kā Oksforda un Kembridža vai tādas vidusskolas kā Ītona). Tās var būt dārgas, un tām nepieciešami akadēmiski izglītoti mācību spēki, tomēr juridiski tās pieejamas visiem sabiedrības slāņiem. Taču visbiežāk parastajiem iedzīvotājiem ir pieejama valsts izglītības sistēma, kas skolēnus sagatavo tādā līmenī, lai pēc valsts universitātes vai koledžas beigšanas viņi būtu spējīgi uzsākt zinātnisko vai profesionālo karjeru, vai arī pēc arodskolas vai vietējās skolas pabeigšanas būtu gatavi darbam profesijā. Agrāk pastāvēja eksāmens Eleven Plus ("Vienpadsmit plus"), kura rezultāti parādīja, kur skolēnam mācīties pēc zemākās pakāpes izglītības iegūšanas, taču tā vietā ir stājies smalkāks turpmākā izglītības virziena noteikšanas process. Kad skolēni ir beiguši vidusskolas kursu, viņi kārto eksāmenu GCSE (agrāk to sauca par 0 līmeņa eksāmenu), kurā noskaidrojas, kādu izglītību pēc vidusskolas viņiem turpināt vai nu universitātē/koledžā, vai arodskolā; bez tam, ja paredzēts studēt universitātē, parasti jākārto vēl viens eksāmens (2 līmenī), lai noteiktu, kādu mācību iestādi un studiju virzienu izvēlēties.

Reliģija un demogrāfiskā situācija

Par oficiālo valsts baznīcu ir atzīta Anglijas baznīca (Anglikāņu baznīca). Tomēr tagad Anglijā izplatītas arī daudzas citas reliģijas, to skaitā katolicisms, jūdaisms, islāms utt. Lai gan no visām nekatoļu konfesijām Romas Katoļu baznīcai vistuvākā ir Anglikāņu baznīca, vairums anglikāņu šodienas Lielbritānijā ir sekulāri kristieši. Tomēr rūpīgi tiek koptas baznīcas tradīcijas (piemēram, tādu svētku kā Ziemassvētki svinēšana).

 

                                                                    Dīns Fosters


reklāma

Jums nepieciešams autorizēties lai atstāt komentāru
@mollimail.com
registrācija