Anglijas lietišķā etiķete.
Īss ievads Anglijas un angļu tautas kultūrā.
Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
1. Kā cilvēkiem vislabāk veidot savstarpējās attiecības?
ATKARĪBA VAI NEATKARĪBA NO CITIEM? Angļi augstu vērtē individuālistu; tā ir persona, kas attīsta savu unikālo identitāti grupā, tās robežās. Amerikāņi cienī individuālismu; tā ir ideja, ka ikvienam vajag atšķirties no grupas un pievērst sev uzmanību. Tādus indivīdus Lielbritānijā uzskata par "ekscentriskiem", tur pretī Savienotajās Valstīs īsts varonis ir tas, kurš kaut ko panāk saviem spēkiem bez citu palīdzības, dažkārt metot izaicinājumu citiem pilsoņiem un viņu likumiem. Amerikāņu tradīcija pa daļai ir pret britu "likumdevējiem" vērstās sekmīgās revolūcijas rezultāts, bet britu tradīcija izaugusi ilgā vēstures gaitā, kad uz vienas ļoti mazas salas bija spiesti sadzīvot kopā anglikāņu baznīca, monarhija un daudzas kultūras ziņā atšķirīgas tautas. Tādēļ mūsdienās Lielbritānijā saasināti uztver to, kā viena indivīda rīcība ietekmē pārējos, un ar ņeuzticību raugās uz tiem, kas norobežojas. Britiem amerikāņu individuālisms var šķist pārāk radikāls, "pār mēru" naivs un nereālistisks. Savukārt amerikāņi britu atturību var uztvert kā nekonstruktīvu, neproduktīvu un pārāk nespējīgu nest acīmredzamu labumu.
ORIENTĀCIJA UZ HIERARHIJU VAI ORIENTĀCIJA UZ LĪDZTIESĪBU? Arī seit mēs redzam, ka Lielbritānijā līdzās pastāv divas pretējas tradīcijas. Lielbritānijā ir "augstākās un labākās aprindas" (the great and the good) : ierēdņi (no "īstajām" ģimenēm un skolām), aristokrāti, baznīcas vadītāji un turīgie rūpnieki, kas patiesībā arī nosaka sabiedriskos procesus. Šķiru sistēma pēc daudziem kritērijiem joprojām paliek sastingusi. Piederību kādai šķirai nosaka tādi faktori kā nodarbošanās, valodas kultūra, apģērbs un gaume. Pārliecība par šīs sistēmas vērtību ir tik stabila, ka bieži vien sabiedrībai nav pieņemams, ja kāds vēlas pāriet no vienas šķiras citā, vienalga, no kuras kurā. Sāds viedoklis ir tieši pretējs Amerikā glorificētajam uzskatam, ka mazs, trūcīgs zēns, kas uzaudzis baļķu būdā, var kļūt par prezidentu vai nabadzīgie, tāpat kā Horācija Eldzera stāstos, var tikt pie bagātības (Horācijs Eldžers ir amerikāņu rakstnieks, kura stāstu varoņi ar centīgu darbu kļuvuši bagāti — tulk. piez.).
Atcerieties, ka feodālajā Anglijā lendlordam bija viss un, lai to iegūtu, viņš nekad nestrādāja; dzimtcilvēks strādāja visu mūžu, bet nekad neko nenopelnīja. Šajā tradīcijā pūlēm un centībai ir izteikti negatīva pieskaņa, ko tā asociējas ar dzimtcilvēku. Slavenais izteiciens "Ko sēsi, to pļausi" (Effort Eguals Reward) atspoguļo revolucionāro puritāņu uzskatu (kas izriet no protestantu idejas, ka indivīdi savu vērtību var tieši demonstrēt Dievam), kuru pieņēma amerikāņi un revolucionāri noskaņotie angļi. Starp citu, tādēļ līdz pašam pēdējam laikam valdošā šķira stāvēja ļoti tālu no darbaļaudīm; valdīja neticība gandarījumam par smagu darbu; pastāvēja uzskats, ka priekšniecība lieliski prot slēpt informāciju un, lai gūtu zināmus panākumus, ir nepieciešami personīgi kontakti ar konkrētām personām. No šādas situācijas arī izriet tikko jaušamā nepatika pret visu, kas ir "iegūts", tāpēc, ka lielāks gods ir neuzkrītoši parādīt savas "iedzimtās" (respektīvi, piedēvētās) spējas. Lielbritānijā gandrīz vienīgās no vietas, kur vienmēr vienlīdzīgi jutās un jūtas visu sociālo slāņu pārstāvji, ir rindas un krodziņi. Krogs ir vispopulārākais sociālo atšķirību izlīdzinātājs, jo tur var tikties visi cilvēki (protams, pieņemot, ka to pašu krogu pastāvīgi apmeklē visu šķiru ļaudis, kas gan tā nekad nenotiek).
ORIENTĀCIJA UZ LIKUMU VAI ORIENTĀCIJA UZ PERSONIGĀM ATTIECIBĀM? Šeit iērojams dīvains divu pretēju tradīciju sajaukums: aristokrātiskajā, anglikāņu, monarhistiskajā tradīcijā uzsvērta individuālo attiecību nozīme, kas saistītas ar sociālo slāni, kurā šeiens zina, kas kurš ir. Tomēr Anglijā ļoti spēcīga ir arī demokrātiskā reformistu tradīcija. Britus dažreiz uzskata par īstiem fanātiķiem, kas visu dara pēc grāmatas. Tas, kura tradīcija gūs virsroku, ir atkarīgs no sabiedriskā stāvokļa un apstākļiem. Ja dominē kāda īpasa tradīcija, varat būt droši, ka amerikāņi galu galā tiks nostumti malā, jutīsies apvainoti un atstāti bez ievērības. Lielbritānijā amerikāņiem raizes sagādās prasības, kas attiecas uz visiem, lai gan, raugoties no malas, skaidri redzams, ka šiem ierobežojumiem ir arī izņēmumi.
Dīns Fosters
reklāma
