Anglijas lietišķā etiķete.
Īss ievads Anglijas un angļu tautas kultūrā.
Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Pieklājības formas, uzrunājot vīriešus, sievietes un bērnus
Lielais vairākums (pēc dažiem aprēķiniem, 95 procenti) vidusšķiras britu visbiežāk lieto uzrunas formas Mr/Mrs/Mīss (kungs/kundze/jaunkundze); pamazām sāk ieviesties forma Ms (ievērojiet, ka rakstveida formā aiz Mr, Mrs un Ms punktu nelieto: tie ir atsevišķi vārdi, nevis saīsinājumi). Ja uzrunātajai personai ir zinātniskais grāds vai tituls (piemēram, Ph. D., Doctor, Lord vai Lady), tas uzrunā jālieto, pat ja tā īpašnieks šo titulu, runājot par sevi, nelieto (šādi tituli un zinātniskie grādi parasti ir norādīti uz vizītkartes). Lūdzam ievērot: ķirurgus uzrunā ar Mr, nevis Doctor. Dažreiz titulēti aristokrāti var pasniegt vizītkarti, kurā titula nosaukums ar roku nosvītrots: tā ir norāde, ka jūs viņus drīkstat uzrunāt, parastā sarunā nenosaucot titulu. Uzrunājot dižciltīgos, lieto titulu un vārdu, nevis uzvārdu (pareiza uzrunas forma pēriem ir komplicēta un aplūkota grāmatās, kas speciāli veltītas šim jautājumam). Cita situācija Lielbritānijā ir ar bērniem: uz viņiem, pēc tradīcijas, raugās kā uz pakāpi zemākiem neka pieaugušie; no tā briti bērnībā bieži cieš. Ja kādu personu stādāt priekšā bērnam, lietojiet to pašu pagodinājuma formu, kuru lieto pieaugušajiem. Savukārt no bērniem Lielbritānijā gaida, ka viņi respektēs pieaugušos un sarunā ar viņiem nebūs pārāk runīgi, uzrunājot pieaugušos, vienmēr lietos pagodinājuma formu. Tomēr mīļdzīvnieki (sevišķi — suņi) ir pavisam cita lieta: tos dievina, iespējams, tāpēc, ka tie nekad nerunā pretī, un, tos uzrunājot, lieto visbrīnišķīgākos vārdus (starp citu, Anglijā uzskata, ka melni kaķi nes laimi).
Iepazīšanās būtība, laiks un veids
Vienmēr nogaidiet, kad kāds jūs iepazīstinās ar nepazīstamo personu, pirms šo pienākumu uzņematies pats. Ja jūs pārāk labi nepārzināt situāciju vai pārējās personas, sevis stādīšana priekšā var būt nevietā. Briti visērtāk jūtas, kad viņus, ja vien tas ir iespējams, iepazīstina trešā persona. Par to centieties parūpēties jau iepriekš. Sanāksmē neie-ņemiet sēdvietu pats; ja iespējams, uzgaidiet, kamēr jums to ierāda. Ar ko, kad un kā jūs iepazīstina, ir rādītājs, kā jūs uztver un kā jūs "iederaties" britu pasaulē. Pievērsiet tam lielu uzmanību. Tas ir sevišķi svarīgi, ja domājat, ka jums nāksies sadarboties ar dažādu sociālo slāņu pārstāvjiem. Šķiroties paspiediet roku katram grupas loceklim atsevišķi; amerikāņu paraža pamāt ar roku visai grupai netiek augstu vērtēta. Izvairieties no sarunas pabeigšanas ar amerikāņu izteicienu Have a nice day (Lai jums jauka diena); angļiem tas izklausās formāli un liekuļoti.
reklāma
Fiziskie kontakti sasveicinoties
Visbiežāk roku paspiež, nevis kā amerikāņi "žņaudz un pumpē" (labākais paņēmiens ir mutvārdu iepazīšanās). Visbiežāk lietotās iepazīšanās frāzes ir Pleased to meet you (Ļoti patīkami ar jums iepazīties) un How do you do (Sveicināti). Jebkurai ievadfrāzei jautājuma formā (piemēram, How do you do) nav nepieciešama atbilde: šī frāze tikai jāatkārto. Rokasspiedienu nav nepieciešams obligāti papildināt ar smaidu un citām neverbālām komunikācijas formām. Vīrietim jāgaida, kamēr roku pasniedz sieviete, sieviete izvēlas, sniegt roku vai ne. Sniedzot roku sievietei, vīrietim jānovelk cimdi, bet sieviete, spiežot roku vīrietim, cimdus var nenovilkt. Palocīšanās un reveransi ir gaužām vecmodīgi un reti sastopami, izņemot īpašus gadījumus, parasti — tiekoties ar karaliskās ģimenes locekļiem. Satiekoties vīrieši nepliķē viens otram muguru un neapkampjas; pazīstamas sievietes viena otru var vienreiz noskūpstīt uz vaiga, bet tā reti rīkojas vīrieši un sievietes, ja vien viņi nav sevišķi tuvi paziņas. Iepazīstoties uzmetiet ātru acu skatienu, tad asi pavērsiet to sānis. Anglijā sarunas laikā acu kontakts ir minimāls, ja vien ar runātāju netiek apspriests kāds specifisks jautājums — tādā gadījumā acu kontakts parasti ir ļoti ciešs.
Dīns Fosters
reklāma
