Nīderlandes lietišķā etiķete.
Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Vārds Dutch (holandieši) ir nepareizi angliskots vārds, ar kuru spāņi, kas kādreiz valdīja Nīderlandē, apzīmēja tautu, kura dzīvoja Nīderlandē, tādējādi holandiešus sametot vienā kaudzē ar kaimiņiem vāciešiem jeb Deutsch. Kaut gan abām tautām ir daudz kopīgu kultūras iezīmju, tomēr Nīderlandes iedzīvotāju sajaukšana ar vāciešiem ir nozīmējusi un arī tagad holandiešiem nozīmē nopietnu apvainojumu (abos divdesmitā gadsimta pasaules karos Vācija iebruka Nīderlandē). Lai nu kā, mūsdienās ir pieņemams Nīderlandes iedzīvotājus un viņu valodu dēvēt par Dutch. Ievērojiet arī, ka valsts oficiālais nosaukums ir Nīderlande, lai gan parasti neprecīzi lieto nosaukumu "Holande" (pirms neatkarības atzīšanas 1648. gadā šo reģionu sauca par Holandi). Holande ir lielākā Nīderlandes province, kur nelielā teritorijā Randstad atrodas valsts lielākās pilsētas (Amsterdama, Roterdama un Hāga).
Ja ir kāda tauta, ar kuru amerikāņiem ir viegli sastrādāties, tad tie ir holandieši. Nav brīnums, ka vairums holandiešu gandrīz nevainojami runā angliski. Turklāt amerikāņiem un holandiešiem ir ļoti līdzīgs skats uz dzīvi un darbu. Holandieši ir slaveni ar ārkārtīgi lielo pragmatismu, praktiskumu, čaklumu, rūpīgumu un organizētību. Amerikāņi visbiežāk žēlojas, ka holandieši dažkārt esot stūrgalvīgi un pārāk noslēgti; savukārt holandieši pārmet amerikāņiem pārāk lielu neorganizētību, tieksmi riskēt un pār mēru lielu moralizēšanu. Taču šīs atšķirības nav radikālas, un ar kopīgām pūlēm abām pusēm lielākoties izdodas nodibināt un saglabāt ciešas personīgās attiecības. Protams, līdzīgās un atšķirīgās iezīmes radušās abu tautu vēsturiskās attīstības rezultātā. Holandiešu kultūras savdabību un faktorus, kāpēc amerikāņiem ir tik viegli sadarboties ar holandiešiem, var izskaidrot ar trim svarīgiem aspektiem: holandieši savu zemi burtiski atkarojuši jūrai; holandiešu kultūra kļuvusi pazīstama citām tautām starptautiskās tirdzniecības dēļ; Nīderlande tradicionāli ir bijusi kultūras vērtību krātuve Eiropā.
Vēsturiskais konteksts
Holandiešiem ir paruna, ka Dievs radījis pasauli, bet holandieši — Holandi. Patiešām, tā ir taisnība, jo holandieši savu zemi radījuši, to tīri fiziski paceļot no jūras. Dziļākā nozīmē šī paruna atklāj protestantisko holandiešu viedokli, ka panākumi tiek gūti pacietīgā, neatlaidīgā, čaklā un pazemīgā darbā. Polderu, dambju, aizsprostu un ostmalu sistēma, kuru holandieši ir ierīkojuši, lai pasargātu sauszemi no jūras uzbrukuma, apliecina viņu pārliecību par smaga darba vērtību un gandarījumu agrākā protestantisma (šajā gadījumā— reformētās holandiešu baznīcas) mūsdienu variantā, saskaņā ar kuru pestīšanu var nopelnīt ar labiem darbiem.
Ironiskā kārtā holandieši tagad ir ļoti laicīga nācija. Gadsimtu gaitā protestantiskās idejas, kas ietekmēja tautas garīgo kultūru, ir ieguvušas praktisku pielietojumu izvērstas uzņēmējdarbības un tirdzniecības formā. Dabas resursu trūkums šajā zemē, kas būtībā ir atkarota no jūras, holandiešus spieda meklēt laimi citās zemēs. Jūrniecība un jaunu zemju apgūšana Holandi padarīja par vienu no bagātākajām valstīm Eiropā. Lai gan Holande, tāpat kā vairākas citas Eiropas valstis, piedalījās jaunatklāto zemju kolonizācijā, holandiešu praktiskais raksturs un pragmatisms viņiem neļāva izveidot tādu morāles un ētikas kodeksu, kas attaisnotu kolonizācijas režīmu un dažādus tā ļaunuma aspektus. Tieši otrādi, holandiešu konsekventā un lietišķā rīcība lielākā mērā nekā vairumam Eiropas tautu bija toleranta. Viņu izvērstā globālā tirdzniecība deva iespēju ātri iepazīties ar tautām, kuras krasi atšķīrās no holandiešiem. Viņi praktiski sadarbojās ar citām tautām un risināja jautājumus, necenšoties attaisnot savas rīcības morālo pusi.
Beidzot, holandiešu tradicionālā tolerance pret citām kultūrām Nīderlandi padarīja par patvērumu likteņa pabērniem — kā eiropiešiem, tā ļaudīm no citiem tāliem kontinentiem: hugenotiem no Francijas, ebrejiem no Tuvajiem Austrumiem, ieceļotājiem no holandiešu ārzemju teritorijām (galvenokārt Indonēzijas) un — kas amerikāņiem ir īpaši svarīgi — puritāņiem no Lielbritānijas. Faktiski gandrīz visi puritāņi pēc izraidīšanas no Lielbritānijas vispirms devās uz Holandi un tikai pēc tam turpināja ceļu uz Jauno pasauli. Tāpēc nav brīnums, ka amerikāņu dzīvesveidā var saskatīt tās pašas reformistu tradīcijas, kuras ir holandiešiem: abām tautām ir kopīga puritāņu (darba ētikas) pieredze.
Dīns Fosters
reklāma
