Nīderlandes lietišķā etiķete.
Īss ievads Nīderlandes un holandiešu tautas kultūrā.
Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Ēdienreizes un tipiski ēdieni
Pat steigā ieturētas ātrās brokastis lielā Nīderlandes pilsētā parasti nozīmē vairāk nekā tasi kafijas ar apaļmaizīti. Brokastīs bieži vien ir siers, jogurts, žāvētas pārslas un, iespējams, marinēti dārzeņi vai zivs. Tās var būt sātīgas. Sevišķi svarīgs ēdiens ir zivs (it īpaši siļķe).
Pusdienas parasti pasniedz no pulksten 12.00 līdz 13.00. Visās pusdienās — lietišķajās vai sabiedriskajās — restorānos, kafejnīcās vai iestāžu kafetērijās mēdz būt alus vai vīns, minerālūdens (gāzēts vai bez gāzes), sula un citi bezalkoholiski dzērieni. Svētdienā, ģimenes dienā, galvenā ēdienreize ir vakariņas, ko liek galdā ap pusdienlaiku, un tās var ieilgt līdz vēlam vakaram.
Mājās vakariņas visbiežāk pasniedz no pulksten 18.00 līdz 19.30, bet tipiskais laiks oficiālām vakariņām ir pulksten 20.00. Vakara maltīte var būt līdzīga pusdienām — ar gaļas ēdieniem, zivīm, dārzeņiem un saldo ēdienu. Dzērieni, kurus pasniedz pie pusdienām, parasti ir vietējais alus vai vīns.
Holandieši pārtrauc darbu arī, lai uzkostu: pirmo reizi ap pulksten 10.00 no rīta, bet otrreiz pulksten 16.00 pēcpusdienā. Par īpašu cienastu uzskata kafijas dzeršanu, un tikšanās ar draugiem pie patiešām labas kafijas tases kafejnīcā vai mājās ir vērtīga tradīcija. Jūs var uzaicināt uz vakara kafiju mājās; tas parasti notiek ap pulksten 20.30 vai 21.00, tad visbiežāk piedāvā uzkožamos un kādu ēdienu, tā ka tā pati par sevi jau ir maltīte. Ja jūs ielūdz uz vakara kafiju, attiecīgi ieplānojiet savas vakariņas (ieturiet vieglas vakariņas). Ja jūs ielūdz uz vakariņām ar vārdiem (mutiski vai rakstītā formā uz ielūguma) tenue de ville, vislabāk ir ierasties dienas lietišķajā uzvalkā (tā arvien biežāk rīkojas bez īpašas norādes).
Reģionālās atšķirības
Holandiešu ēdieni ir dažādi, bet tie ir sātīgi, lai šai piejūras tautai palīdzētu pārciest garo, drēgno ziemu. Visur pārdod dažādu šķirņu desas, sieru, maizi un gaļu, kā arī sautētus dārzeņus un kartupeļus. Diētas ēdiens ir žāvētas, svaigas, kūpinātas vai marinētas zivis. Saldajā ēdienā lielākoties ir vienkāršas kūkas un saldumi, ko pasniedz ar kafiju. Holandieši savos ēdienos plaši izmanto piena produktus. Brīnišķīgs gardums Nīderlandē ir rijsttafel (no holandiešu vārdiem "rīsi" un "galds"): tas ir indonēziešu ēdiens, kas sastāv no rīsiem, kurus pasniedz pie daudziem dažādiem ēdieniem (gaļas, dārzeņiem utt.).
Tipiski dzērieni un tosti
Jauktos dzērienus pirms pusdienām parasti nepasniedz; tomēr pirms maltītes var būt aperitīvs (parastij enever — džina paveids ar kadiķu ogām), ko visbiežāk pasniedz viesistabā. Nenesiet savu aperitīvu uz viesību galdu: mēģiniet to izdzert, pirms tiek pasniegtas vakariņas. Kad sākas maltīte, vairumā gadījumu tiek pasniegts vīns un ūdens. Alu mēdz dzert bāros vai ar Āzijas ēdieniem.
Uzvedība pie galda un galda piederumu lietošana
Nesāciet ēst, kamēr to darīt nav uzaicinājis namatēvs vai namamāte.
Līdzīgi visiem eiropiešiem, arī holandieši nemaina vietām nazi un dakšiņu, kā to dara amerikāņi. Nazis paliek labajā pusē, bet dakšiņa — kreisajā. Kad maltīte ir pabeigta, nazi un dakšiņu novieto paralēli uz šķīvja labās malas; nazim Jāatrodas virs dakšiņas tā, lai tā asmens būtu vērsts šķīvja virzienā. Ja ilgāku laiku būsiet nolikuši uz galda abus galda piederumus, apkalpotājiem tā būs zīme, ka ēšanu esat pabeidzis un jūsu šķīvi var novākt. Uz šķīvja novietotā dakšiņa un karote ir domāta saldajam ēdienam. Parasti uz galda ir arī citi piederumi; ja neesat pārliecināts, kuru galda piederumu lietot, vienmēr sāciet ar ārējo piederumu un katram turpmākajam ēdienam ņemiet nākamo piederumu. Jums priekšā būs atsevišķas glāzes ūdenim, baltajam un sarkanajam vīnam (glāzes dzērieniem, kurus dzer maltītes beigās, tiks pasniegtas vēlāk). Rokām, kad tajās netur galda piederumus, jābūt redzamām un jāatrodas uz galda; uz galda virsmas balstās plaukstu locītavas (nekad — elkoņi). Pie galda ēdienus pasniedziet sēdētājam pa kreisi. Sāls vai piparu trauciņu pasniedziet tieši tā saņēmējam. Nenolieciet trauciņu vispirms uz galda. Salātus negrieziet ar nazi: salātu lapu ar nazi un dakšiņu veikli salokiet vīstoklī, ko var ērti pacelt ar dakšiņu. Vienīgais ēdiens, ko ēd, paņemot rokā, ir maize un sviestmaizes.
Dīns Fosters
reklāma
