Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Uz zīmoga, ko Grieķijā lieto gandrīz visos oficiālajos valdības dokumentos, ir redzams divgalvains ērglis, kura galvas raugās pretējos virzienos — uz austrumiem un uz rietumiem. Tā ir grieķu paražu, kultūras un vēstures metafora: pretrunīgums, neparedzamība, skats uz austrumiem un rietumiem, virzīšanās brīžiem pa vienu, brīžiem — otru ceļu. Ja grieķu kultūrā ir kaut kas nemainīgs, tad tā ir dihotomija: katram spriedumam par grieķu paražām tikpat patiess ir pretējais apgalvojums. Tomēr ir jāievēro svarīgākie izturēšanās stereotipi un etiķete, kas izriet no šīs pretrunīgās kultūras.
Par mūsdienu Grieķijas duālo raksturu nav jābrīnās, ja ņem vērā tās ģeogrāfiju, topogrāfiju un vēsturi. Grieķija atrodas krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem un būtībā ir Balkānu valsts, kas stāv uz vienas no pasaulē lielākajām kultūru robežām, taču ir dziļi iesakņojusies senatnē un unikālajā pirmsromas grieķu klasiskajā kultūrā. Fiziski Grieķija aizņem izrobotu pussalu ar salām, arhipelāgiem, jūras līčiem, zemes šaurumiem, kalnu korēm un jūrām, kas grieķus visā viņu vēsturē ir šķīrusas no pārējās pasaules un citu no cita, veicinot viņu izolētību un spēcīgu priekšstatu veidošanos par atšķirībām starp savējiem un svešiniekiem. Beidzot, Grieķija ir piedzīvojusi civilizāciju augšupeju un norietu, tādēļ ir radusies vispārīgā un duālistiskā attieksme pret pasauli: tā ir ciniska un cerīga, noraidoša un pretimnākoša, sirsnīga un distancēta, vadāma un fatālistiska. Mūsdienu Grieķija ir pasaule pasaulē, vienmēr enerģiska, izaicinoša un vibrējoša.
Vēsturiskais konteksts.
Grieķi pazīst savu Aristoteli... un Platonu, Homēru, Eiripīdu un tā tālāk. Viņi raugās uz pagātni tā, kā amerikāņi skatās uz nākotni, viņi ārkārtīgi lepojas ar antīkās Grieķijas mantojumu. Pasaulei grieķi devuši demokrātiju, runas mākslu un filozofiskus priekšstatus par dzīvi, indivīda un sabiedrības attiecībām, kuri pastāvīgi vada mūs arī šodien. Bet turpmākie gadsimti Grieķijai atnesa pareizticību un konfliktus ar tās musulmaņu kaimiņiem, kas joprojām nav atrisināti. Grieķu izceļotāji, kas savus talantus smēlās dzimtenē, grieķu kultūru izplatīja visā pasaulē.
Grieķu kultūra kalpoja par zinātnes un kultūras mērauklu Rietumos arī pēc Senās Grieķijas sabrukuma. Viduslaikos grieķi pieņēma Austrumu pareizticību, bet vēlāk nonāca turku Osmaņu jūgā. Grieķijai bija svarīga loma turku padzīsanā no Balkāniem, taču vairākas reizes pēdējos divos gadsimtos tā tika ierauta strīdos ar daudzajiem Balkānu kaimiņiem un musulmaņu Turciju. Balkānu karos, nemaz nerunājot par abiem pasaules kariem, Grieķija tika sagrābta, okupēta un galīgi izpostīta. Tikai pavisam nesen Grieķijā atdzima demokrātija.
Dīns Fosters
reklāma
