Mūsdienu Grieķija ir parlamentāra demokrātiska valsts, kuras priekšgalā atrodas prezidents un premjerministrs, kas pārstāv valdošo partiju. Likumdevējs orgāns ir vienpalātas parlaments. Lai gan vēl ir saglabājusies Grieķijas karaliskā ģimene, monarhijas pārstāvji oficiālus posteņus neieņem un valsti nepārstāv. Grieķijas politiskā sistēma ir jauna. Otrā pasaules kara laikā Grieķiju okupēja nacisti, pēc tam sekoja asiņains pilsoņu karš starp komunistiem un nekomunistiem, militārās diktatūras un skandālu plosītas valdības. Lūk, iemesli, kāpēc demokrātija Grieķijā pašlaik nav stabila. Politika Grieķijā ir dzīvesveids: tajā iesaistās visi — gan taksometru vadītāji uz ielas, gan profesionāli politiķi Atēnās. No politikas Grieķijā izvairīties nav iespējams.

Kaut gan izglītībai ir klasiskas tradīcijas (tā bija sengrieķu kultūras sastāvdaļa), mūsdienu Grieķijas izglītības sistēma ir līdzīga pārējo Eiropas valstu izglītības sistēmas standartam. Grieķijā izglītības līmenis ir ekvivalents pamatizglītības, vidējās un klasiskās izglītības (gvmnasium) līmenim, pēc kuru apgūšanas skolēni, kas nokārtojusi beigu eksāmenus, var izvēlēties studijas universitātē vai profesionāli tehniskajā augstskolā. Lai gan lasīt un rakstīt prasmes līmenis Grieķijā ir ļoti augsts, iedzīvotāju ar augstāko izglītību nav tik daudz kā citās Rietumeiropas valstīs un ievērojams skaits skolēnu pēc ģimnāzijas pabeigšanas mācības pārtrauc. Tie, kuri studijas turpina universitātē, bieži vien dodas uz ārzemēm. Meitenes universitātē stājas retāk nekā zēni, un pat ģimnāzijas līmenī meitenes akadēmisko virzienu izvēlas retāk nekā puisi.

Vairāk nekā 95 procenti iedzīvotāju ir pareizticīgie, un Grieķijas Pareizticīgā baznīca pārstāv valsts oficiālo reliģiju. Reliģija praktiski nav atdalāma no ikdienas dzīves: reliģijas ortodoksālās doktrīnas spēcīgi ietekmē visus valsts, sabiedriskos un ikdienas notikumus, arī izglītību un politiku. Austrumu Pareizticīgās baznīcas kalendārs atsķiras no Rietumu kalendāra; tas nozīmē, ka ar reliģiju saistītās svētku dienas Grieķijā atzīmē citos datumos (pirms plānojat braucienu uz Grieķiju, rūpīgi ielūkojieties kalendārā). Baznīcas lielā ietekme jūtama arī ikdienas biznesa darījumos un personīgajā dzīvē (piemēram, gandrīz katrā mājā ir svētbildes).

Ienācis pareizticīgo baznīcā, jūs ievērosiet, cik liels kolektīvisma gars seit valda. Tā nav formāla (lai gan rituāli, protams, ir formāli). Ļaudis staigā apkārt, solu baznīcā ir maz, dievkalpojuma laikā notiek diskusijas un individuālas sarunas. Starp citu, jūs ieraudzīsiet svētbildes ar cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu, pat ķermeņa daļu attēliem, kas novietotas uz altāriem, relikviju šķirstiem un blakus svecēm. Tās atstājusi ticīgie kā pateicības zīmi saviem svētajiem labdariem (par slimnieka izdziedināšanu, ceļinieka pasargāšanu vai ciešanu izbeigšanu). Grieķijā ļoti liela ir varbūtība, ka jūs pēc iepazīšanās ar grieķiem ielūgs uz viņu kāzām, kristībām vai kādu citu ģimenes reliģisko pasākumu. Katrā ziņā ejiet; tas būs neformāls, interesants un brīnišķīgs veids, kā labāk iepazīt grieķu kolēģus. Vārdadienu pareizticīgie svin biežāk nekā dzimšanas dienu: vārdadiena parasti ir dzim-sanas diena kādam svētajam, kura vārds dots ticīgajam vai kurš izvēlēts par ticīgā aizbildni.

Grieķu sabiedrībā sievietēm un vīriešiem ir ļoti dažādas lomas. Lai arī sievietes veic tādu pašu darbu kā vīrieši, komercuzņēmumā viņas nebauda autoritāti, viņām apzinīgi jāpilda arī mātes un sievas pienākumi, un viņas bieži vien ir pakļautas vīriešiem. Vēl ir plaši izplatīts stereotips par sievieti, kas sviedriem vaigā strādā iestādē un mājās, kamēr viņas vīrs ar kolēģiem un draugiem sēž kafejnīcā.

Demogrāfiskajā ziņā Grieķija ir vecu ļaužu zeme pa daļai tāpēc, ka daudzi jaunieši ir devušies meklēt darbu ārzemēs, un tas savukārt ir atstājis negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju skaita pieaugumu.

                                                          Dīns Fosters  

reklāma