Kultūras pamatorientācija 1. daļa. Grieķijas lietišķā etiķete.

Kultūras pamatorientācija 1. daļa. Grieķijas lietišķā etiķete.

ATKARIBA VAI NEATKARĪBA NO CITIEM? Ģimene un draugi nozīmē visu: attiecības grupā, ar kuru jūs esat saistīts, nosaka jūsu redzesleņķi un prasa absolūtu lojalitāti, turpretī visi, kas atrodas ārpus šīs grupas, tiek ignorēti, izstumti vai, ja nepieciešams, pat iznīcināti. Šajā ziņā grieķi ir ārkārtīgi atkarīgi no citiem. Sabiedrība viņiem ir nepieciesama: neviens grieķis nevar pastāvēt viens pats. Indivīda izsūtīšana trimdā antīkajā Grieķijā bija sods, kas sliktāks par nāvessodu un ko piemēroja ļaunākajiem sabiedrības likumu pārkāpējiem. Grieķijā neko nevar veikt, neņemot vērā citu cilvēku intereses. Tomēr viss, kas notiek indivīda dzīvē, ir atkarīgs no viņa paša. Tikai indivīds ar savu raksturu, personību un esību nosaka to, kas ar viņu notiek. Šajā ziņā grieķu kultūrā primārais ir indivīds. Tā ir viena no daudzajām grieķu dihotomijām: indivīda personība (philotimo jeb paslepnums) ir jāciena, jāsaglabā un jārespektē, tas ir vienīgais avots rīcībai un atbildībai; tomēr rīcība un lēmumu pieņemšana nekad nenotiek vakuumā, un tai vienmēr jākalpo citiem (ģimenei, draugiem, kolēģiem utt.). Indivīdus vērtē, atalgo vai soda citi cilvēki atkarībā no tā, kā indivīdu rīcību vērtē grupa. Tādējādi nepieciesams būt atkarīgiem no citiem, lai gūtu rezultātus. Un tomēr grieķiem, kas uzsver personīgā lepnuma nozīmi, visumā ir slikta slava kā vājiem komandas spēlētājiem. Sadzīvē nav svarīgāka uzdevuma par ģime nes goda sargāšanu... pirmkārt, protams, indivīda personīgā goda. Lieliska šīs dihotomijas ilustrācija ir grieķu deja: cilvēks dejo viens pats, izjuzdams dziļu personīgu pārdzīvojumu (kefi), par partneri parasti izvēloties kabatlakatu. Viņam apkārt bieži vien dejo arī citi cilvēki, atkārtodami to pašu un lūkodamies cits citā, iedvesmojoties dejai savas iekšējās mūzikas pavadījumā. Kad visi beiguši dejot, dejas iesācējam neviens neaplaudē.

ORIENTĀCIJA UZ HIERARHIJU VAI ORIENTĀCIJA UZ LĪDZTIESĪBU? Grieķu kultūrā tiek ievērota stingra hierarhija: jaunākie cienī vecākus cilvēkus, sieva respektē vīru, padotie darbinieki izpilda priekšnieku rīkojumus, bērni klausa vecākus un cienī skolotājus un tā tālāk. Grieķi bez vilcināšanās apšauba autoritātes, met izaicinājumu likumam un saka visu, ko domā par pārējiem, kad vien rodas šāda izdevība. Bērniem jāklausa vecāki, taču viņus tāpat piecieš (pat klusībā apbrīno un iedrošina), ja viņi demonstrē stūrgalvību (pisma). Priekšnieku pavēles tiek ignorētas, ja viņu padotie viņiem nepiekrīt; arī skolēni bieži ignorē skolas noteikumus, piemēram, eksāmena laikā dod draugiem norakstīt, ja viņiem ir vajadzīga palīdzība. Sāda rīcība netiek sankcionēta, tomēr to uztver ar izpratni un tāpēc bieži vien pieļauj. Hierarhija ir varens instruments, kuru atzīst par nepieciešamu līdzekli grupu, organizāciju un sabiedrības strukturēšanai; taču indivīdus iedrošina, apbrīno un atalgo par to, ka viņi izrāda pretestību, rīkojas kā līdzīgi un pieprasa vienādas tiesības ar augstākstāvošajiem.

ORIENTĀCIJA UZ LIKUMU VAI ORIENTĀCIJA UZ PERSONISKĀM ATTIECĪBĀM? Tāpat kā citās Vidusjūras reģiona zemēs, arī Grieķijā acīmredzami birokrātisko likumu bizantiskā komplicētība, protams, var mulsināt (un novest pie pretrunām), tomēr tie vismaz ir jārespektē. Veicot komercdarījumus, būs jāapzīmogo daudz dokumentu un jāievēro instrukcijas (centieties neizrādīt pārāk lielu neapmierinātību un apbruņojieties ar pacietību; tā jums arī turpmāk noderēs). Sociālās normas ir diezgan neformālas, un tām var viegli pieskaņoties. Ģimene stāv pāri visam, visu nosaka sabiedriskie kontakti, un vienmēr jāsaglabā un jārespektē philotimo. Izšķirošais cilvēku rīcības faktors ir ciešās attiecības ģimenē, kā arī attiecības starp ģimenēm, draugiem un kaimiņiem, tāpēc sevišķi liela nozīme ir ģimenes vēsturei, laulībām un radniecībai. Nekas nenotiek bez citu cilvēku ziņas, un draugu starpā ir iespējams viss; likumi dažreiz var būt derīgi, bet, kad tie kļūst par šķērsli, tos var apiet, ja vien tiek izmantoti pareizie sakari, pietiekama gudrība un neatlaidība. Likumi pastāv visiem gadījumiem, taču maz ir likumu, kuri darbojas: vadot automašīnu, tiek demonstrēts mačo stils; riskanta ir pat iešana pa ļaudīm pārpildītu ielu, jo gājējiem neeksistē nerakstīti likumi iešanai pa labo vai kreiso pusi. Kaut gan būtu nepieciešams ievērot klusumu, pilsētu ielas naktīs ir ārkārtīgi trokšņainas.

 

                                                                Dīns Fosters  


reklāma

Jums nepieciešams autorizēties lai atstāt komentāru
@mollimail.com
registrācija