Kad stikla durvis mūs no telpas atdalīja,
Kur dejas, mūzika un glāžu šķinda bija,
Es brīdi raudzījos tad Jūsu vaigā kluss,
Jo smagums nezināms man skāra locekļus.
Uz krūtīm manīdams Jums zīdu strauji čaukstam,
Tad plecus apaļos un siltos tvērtu plaukstās
Un, saldas ielīksmes un nebēdības gūts,
Jūs, mazliet pārsteigtu, es pievilku pie krūts.
Jau dvašā sveļošā man iekveldēja vaigi
Un pierei pieskārās jau brūnās cirtas maigi,
Es elpu ievilku, lai skūpstiens būtu ilgs,-
Te acu tumšumā jums šķīlās spīdums zilgs,
Jūs rokas atspiedāt pret manām krūtīm spītā,
Un asi iesmējās Jums mute neskūpstītā.
Dzejniekam
Reiz dziļi iegremdējies bēdās –
Tev kāda mīla sirdī ēdās,
Kā ēna daiļai mini pēdās,
Bet velti bija tas.
Tad, zaimodams un nīzdams, sviedi
Tu lāstus liktenim, jo ģiedi,
Ka liegie mīlas baudas ziedi
Priekš tevis neveras.
Nu liktens cilpā tvēra jaunā -
Nu sāpēs lokies tu un kaunā,
Un pagājusī diena ļaunā
Kā prieka brīdis vīd.
Kaut klīdi, nīkdams savās mokās,
Pret nāca divas,roku rokā,
Tai vienai zelta mati lokās,
Bet otrai tumši spīd.
Tu, rosmē kaizdams,sevi taujā,
Vai tumšā amazone straujā
Būs biedrs tev pie sāniem kaujā
Vai pati ienaidnieks?
Gan ķildu,negaisa un vēja
Būs pilna dzīves gaita spēja,
Bet sirdī līksmi nodrebēja
Tev cīnītāja prieks.
Tad pēkšņī kaujas trokšņi dzisa,
Tev pāri zelta mati risa,
Kā zelta pasaule bij visa,
Kā zelta vīna malks.
Un, pametis kaujlauku bāro,
Lai skūpstu izbaudītu vāro,
Tu sajuti, ka sirds tev kāro
Un mīļas laimes alkst.
Tu miera ilgojies un dēku
Un nāves grūtu cieti grēku,
Jo mīlēji ar visu spēku
Nu abas divas tās.
Un, izmisumā zobus griezdams,
Tu dienas pavadīji ciezdams,
Ar melnu grūtsirdību viezdams,
Trim postā jābeidzas.
Bet, aklais, raugi, nevis sodā,
Ir liktens tevi cēlis godā –
Liec šķelto sirdi zelta bļodā,
Lai atmirdz pamalē.
Ne peklē nav tik sīvu liesmu,
Ne sievu acīs kaislu briesmu,
Ko dzejnieks neizcieš, lai dziesmu
Tad sviestu pasaulē!
Valdis Grēviņš ( 1895-1968 ). Dzejnieks.
Eriks Ādamsons (1907 – 1946). Dzejnieks.
Eduards Aivars (1956). Dzejnieks.
Jānis Akuraters (1876-1937). Dzejnieks.
Valdis Atāls (1950). Dzejnieks.
