Es mustangs – brīvības ērzelis naigs,
Brienu pa ziedu pļavu,
Zirdziski maigs.
Tavi apaļie gurnie sailē,
Un kakls lāsmo lokans.
Es iekožos tevī ar zobiem,
Jo nav man glāstošu roku.
Un dubinu tavā ausī,
Smaržīgu vārdu sienu.
Vairāk par prieku zinājis,
Žilbāk par garo dienu.
Auļu sakultās krēpes
Saulrieta putās mirkst.
Es esmu pie tevis laimīgs,
Ar tevi brīvs prēriju zirgs.
***
Nakts gaišu tumsu klāj uz taviem ceļiem,
Dievs esi debesīs pār mirkli šo,
To noslēpumu upe, kur nav smēlis,
Ne čukstus kāds, ne straumu paistošo.
Un upe kāpj, lai kailuma mūs skautu,
Jau ūdens roka garnu lokus mij,
Pār savu mulsu vienā gaismā austot,
Mēs atdodamies straumes ugunij.
***
Kad mēs vērpjam savu spožumu,
Mēs mērojam nāvi.
Jo dzīvība raugās uz mums,
Viņa liek aizmirst lietu vārdus,
Pasauli nosaucot vienā.
Mūsu augumi tas ir nemirstīgs darbs,
Ko sauc par mīlestību.
Tāpēc es nevairos acu,
Kas manī meklē ligzdu,
Tāpēc es rakstu savās trīsās.
Lai mierinātu tos, kuriem nav māju,
Kuri nevar pārnākt
No jautājumiem.
