Gāju putns
Es nokrītu līdz ar lapām,
Es sadrūpu līdz ar zemi.
Kā gurušu gāju putnu
Tu manu sirdi ņemi.
Kur Āfrika? Tikai sapņos
Es maldos Kaīrā tālā.
Tad sauc mani atkal diena,
Šī ziemeļniece bālā.
Kur Āfrika? Sabrūk domas
Ka ziloņu bari strautā.
Tu liec man roku uz pieres,
Bet dienvidu saule nav tā.
Kā garušu gāju putnu
Tu manu sirdi ņemi.
Es skūpstu tavas lūpas
Kā kaprača lāpsta zemi.
Dzeltēna roka
Viņš nocirta roku sev naktī
Un aizsūtīja tai rītā.
Tā bij viņa lielākā laime
No asmeņa asi trītā.
Nu gadi dūc garām kā bites,
Vējš viršus pār kapiem loka.
It visus, ko sadragā mīla,
Tver dzeltēna sausa roka.
Sarkanais lakats
Varbūt es nemīlu nevienu,
Varbūt man sirdī tikai klajs,
Pār kuru nokrita tai dienā
Tavs lakats ogļu sarkanais.
Kā kamīnā , ko ūdens skāris
Un kas vairs nespēj liesmas laist,
Tumšs izdziestošu ogļu pāris
Varbūt tik manās acīs kaist.
Varbūt tā tik ogle veca,
Kas manī mūžam nebeidz tvīkt
Kopš dienas tās, kad tev no pleca
Bij ogļkvēlajam zīdam slīgt.
Anšlavs Eglītis ( 1906 – 1993 ). Dzejnieks.
Eriks Ādamsons (1907 – 1946). Dzejnieks.
Eduards Aivars (1956). Dzejnieks.
Jānis Akuraters (1876-1937). Dzejnieks.
Valdis Atāls (1950). Dzejnieks.
