Eduards Aivars (1956). Poēzija ir daiļliteratūras veids.

Eduards Aivars (1956). Poēzija ir daiļliteratūras veids.

      
Reiz čigāniete bija man.
Patiesitā man piederēja.
Mēs nogūlāmies dārza malā.
Es drebēju, bet viņa smējās.
 
Es drebēju pirms tādiem svētkiem.
 
 Ta traukumā man matusplēsa,
Bet pašās beigās pazīlēja.
Reiz čigāniete bija man.
Patiesi ta man piedereja.
 

Sieviete kaija

Es labprāt skūpstītu  tavu pieri un matus
tavus skatienus es arī varētu noskūpstīt
ko nu par pašām acīm
man patīk, ka tu reaģē, neviens tā neprot
un lupas.
 
Man nepatīk, ka tu gribi manī kā tādā kalnā uzkāpt
Vai pa mani kā pa jūru pabradāt
Lai arī gar krastu, tālāk jau tu netiksi.
Jūru es tev atļauju, kalnu ne.
 
Es gulēšu ar tevi,
Es negulēšu ar tevi.
Abējadi ir slīkti.
Tu esi man par sodu.Man jau tā bija.
 
Nestrīdēsimies, aizveram abi acis
Un sākam jūs neskatieties.
Mēs tagad rādīsim viens otram zobus zobu,
Pēdas sānos un uz kakla maigums.
 
Starp diviem pavisam svešiem cilvēkiem,
 
Kuri viens otram rādīja savu taisnību.
Beigās bija noruna priekš citiem,
Ka bija ļoti labi,
Bija jau arī.
 

Mīļie lieti

Paipalas kliedzens pieskaras tavām krūtīm
Gūžām un naktsvijolei viducī
Dzirdu- jutu- redzu- TU TĀ ESI!
Esmu tev starp degunu un muti
Sava mīļvietiņa, nu atkal tevi lutinu.
Ziedošu ābeli Mēness gaismā
 Kuti – nu nu, kuti NU!
 

Valdis Grēviņš ( 1895-1968 ). Dzejnieks. 

Anšlavs Eglītis ( 1906 – 1993 ). Dzejnieks. 

Eriks Ādamsons (1907 – 1946). Dzejnieks.

Jānis Akuraters (1876-1937). Dzejnieks. 

Valdis Atāls (1950). Dzejnieks. 


 

Jums nepieciešams autorizēties lai atstāt komentāru
@mollimail.com
registrācija