Reiz čigāniete bija man.
Patiesitā man piederēja.
Mēs nogūlāmies dārza malā.
Es drebēju, bet viņa smējās.
Es drebēju pirms tādiem svētkiem.
Ta traukumā man matusplēsa,
Bet pašās beigās pazīlēja.
Reiz čigāniete bija man.
Patiesi ta man piedereja.
Sieviete kaija
Es labprāt skūpstītu tavu pieri un matustavus skatienus es arī varētu noskūpstītko nu par pašām acīmman patīk, ka tu reaģē, neviens tā neprotun lupas.Man nepatīk, ka tu gribi manī kā tādā kalnā uzkāptVai pa mani kā pa jūru pabradātLai arī gar krastu, tālāk jau tu netiksi.Jūru es tev atļauju, kalnu ne.Es gulēšu ar tevi,Es negulēšu ar tevi.Abējadi ir slīkti.Tu esi man par sodu.Man jau tā bija.Nestrīdēsimies, aizveram abi acisUn sākam jūs neskatieties.Mēs tagad rādīsim viens otram zobus zobu,Pēdas sānos un uz kakla maigums.Starp diviem pavisam svešiem cilvēkiem,Kuri viens otram rādīja savu taisnību.Beigās bija noruna priekš citiem,Ka bija ļoti labi,Bija jau arī.
Mīļie lieti
Paipalas kliedzens pieskaras tavām krūtīm
Gūžām un naktsvijolei viducī
Dzirdu- jutu- redzu- TU TĀ ESI!
Esmu tev starp degunu un muti
Sava mīļvietiņa, nu atkal tevi lutinu.
Ziedošu ābeli Mēness gaismā
Kuti – nu nu, kuti NU!
Valdis Grēviņš ( 1895-1968 ). Dzejnieks.
Anšlavs Eglītis ( 1906 – 1993 ). Dzejnieks.
Eriks Ādamsons (1907 – 1946). Dzejnieks.
Jānis Akuraters (1876-1937). Dzejnieks.
Valdis Atāls (1950). Dzejnieks.