Plaušas
Kaut deg mans skūpsts uz tavas sejas,
Jau paredzu es postu sev,
Jo tad, kad mūsu mutes smejas,
Es sadzirdu – raud plaušas tev.
Kā bērns raud plaušas miesā maigā,
Kā bērns, kas dzīvi mīl un mirst –
Bet es kā ārsts dzelzsrīku laikā
Tev krūtīs gribu zobus cirst.
Jo, apreibis no tavas dvašas,
Tev, slimās plaušas izraujot,
Es barbarmeitas plaušas brašas
Kā platānlapas gribu dot.
Klausīšanās dzeguzē
Klausījos dzeguzes balsī,par sevi un pasauli priecīgs,Skūpstīdams meiteni smuidruuz lūpām, uz matiem, uz krūtīm.Trīsdesmit skūpstu uz lūpām,uz stingrām un karstajām lūpām-Lūpas kā sērmūkšļa ogasbij rūgtas un reizē tik saldas,Piecpadsmit skūpstu uz matiem,uz spožiem un cirtainiem matiem-Smaržoja mati kā virši,kā pasaulē brūkleņu mētras.Klausījos dzeguzes balsīpar sevi un pasauli priecīgs,Skūpstīdams meiteni smuidruuz lūpām, uz matiem, uz krūtīm.-Piecpadsmit skūpstu uz tvirtām,uz stāvām un dzirdajām krūtīm-Krūšgaliem, puslodes abaskas rotā, bij mandeļu garša.Dāvāju meitenei smuidraipa skūpstam pēc «ku-ko» ikkatra,Skaitīdams «ku-ko» un skūpstus,par sevi un pasauli precīgs.Dzeguze aizsmaka pēkšņi.es satrūkos, klausījos.Klusu.Meitene, rotaļu jaukokas saprata, apskāva mani.Teicu es, paceldams galvuno tvirtām un dzidrajām krūtīm:-Man tak bij jāskaita gadi,bet nevis šie nerātnie skupsti.Gadi – cik ilgi vēl druvasman apstaigāt lemts būs un apkopt.Bet ka es klausījos nule?Es smējos par mūžības balsi.Nepiedos dzeguze, zinu,man nepiedos pareģe gudrā –Pareģos īsu man mūžu,kad klausīšos nākamo reizi.Izplauka ievas, un dvēslemums apreiba – meitene straujiPieglauda mani pie krūtīmun sacīja valodā karstā:-Neklausies dzeguzes balsī,bet skūpsti daudz mīlīgāk mani,Daudz, vel daudz mīlīgāk skūpstiuz lūpām, uz matiem, uz krūtīm!
Matroža romance
Es eju rudens vakaros tai mazā kabarejā,
Kur neparasta mūzika un savāds smaids ik sejā.
Tur patīkami dejot var, tur laba garša vīnam,
Tur orientāļu vikingu un grieķu skaistules.
Tām siltā āda maigāka kā miza apelsīnam –
Par dažiem sudrabgabaliem to glāstīt varu es.
Es eju rudens vakaros tai mazā kabarejā,
Kur neparasta mūzika un savāds smaids ik sejā.
Lai svētīts Golfs un Gibraltars, kas neliedz man šo
baudu!
Lai piemīlīgais Frīnas bērns ir svētīts arīdzan!
Ja sastapšu es skaistuli, kas neņems manu naudu,
Bet mani laipni uzlūkos, tā draudzene taps man.
Es eju rudens vakaros tai mazā kabarejā,
Kur neparasta mūzika un savāds smaids ik sejā.
Valdis Grēviņš ( 1895-1968 ). Dzejnieks.
Anšlavs Eglītis ( 1906 – 1993 ). Dzejnieks.
Eduards Aivars (1956). Dzejnieks.
Jānis Akuraters (1876-1937). Dzejnieks.
Valdis Atāls (1950). Dzejnieks.