Beļģijas lietišķā etiķete.
Īss ievads Beļģijas un beļģu tautas kultūrā.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Politika un valdība
Mūsdienu Beļģija ir konstitucionāla monarhija, kurā valsts galva ir karalis. Pret karali un karalisko ģimeni visumā izturas ar lielu cieņu, tāpēc negatīvu viedokli par Beļģijas karaļavaru nevajadzētu paust. Pastāv divpalātu parlamenta likumdevēja vara. Valdības vadītājsir premjerministrs, kas ir pārstāvju palātas vairākuma partijas pārstāvis.
Skolas un izglītība
Beļģijā ir pamatskolas un vidusskolas. Vidusskolu beidzot, tās absolventam paveras viena no trim iespējām: l'Enseignement renove (izglītības kurss noslēdzas ar vidusskolas pabeigšanu), l'Ecole professionelle (arodvidusskola, sagatavo speciālistus dažādās profesijās) vai l'Ecole secondaire, no kuras ceļš ved uz universitāti vai koledžu. Vidusskolā l'Ecole secondaive audzēkņi izvēlas vai nu humanitāro virzienu (itumani tes anciennes), vai tehniskās zinātnes (humanites moderne). Koledžas studenti parasti apmeklē l'Ecole superieure, kur apgūst komerczinātnes, medicīnu un citas specifiskas disciplīnas, vai l'Ecole normale, kur apgūst pedagoģiju. Koledžu beigušie studenti var apmeklēt l'universite, kur apgūst tieslietas, inženierzinātnes, medicīnu vai citas modernās zinātnes.
Reliģija un demogrāfiskā situācija
Beļģijas dienvidos — Valonijā (Valons jeb Pallonia, kā šo teritoriju dēvē flāmu valodā runājošie) dzīvo galvenokārt katoļi, bet ziemeļos — Flandrijā (Flanders jeb Flamande, kā to sauc franču valodā runājošie) — protestanti. Šāds dalījums atspoguļo abu beļģu grupu vēsturisko cīņu par neatkarību — vienlaikus no holandiešiem ziemeļos un spāņiem dienvidos.
Dīns Fosters
reklāma
