Beļģijas lietišķā etiķete.
Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Īss ievads Nīderlandes un holandiešu tautas kultūrā.
Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 1. daļa.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Nav brīnums, ka laikā, kad Eiropas Savienībai (ES) tika meklēta mājvieta, par "Eiropas galvaspilsētu" izraudzījās Briseli. Briseli izvēlējās par jaunās, pārnacionālās un paneiropeiskās politiskās organizācijas mītnes vietu Beļģijas vēstures dēļ; ar tās unikālo kultūras situāciju. Beļģija veidojusies galvenokārt kā buferis starp divām lielvalstīm, kuras veidoja Eiropas lielo ziemeļu — dienvidu šķirtni: starp protestantiskajiem ģermāņu ziemeļiem un katoliskajiem latīņu dienvidiem. Pat šajā mazajā valstī pastāv ziemeļu — dienvidu šķirtne, kas atspoguļo Eiropas lielo dalījumu: Beļģijas ziemeļos dzīvo flāmi, kas galvenokārt (lai gan ne tikai) ir protestanti un runā flāmu valodā (tā ir ļoti līdzīga holandiešu valodai), bet dienvidos dzīvo valoņi, kuru lielākā daļa ir katoļi, kas runā franču valodā. Beļģijas flāmi (Flemish) savus dienvidu kaimiņus dēvē par Nalloons, bet valoņi (les Valons) ziemeļu kaimiņus sauc par les Flamandes. Abas tautas viena pret otru nejūt īpašu mīlestību, kaut arī lepojas ar savu beļģu tautību. Tāpēc ir pilnīgi saprotams, kāpēc laiku pa laikam abu tautu starpā uzliesmo nedraudzīgas akcijas: ja ieiesiet pāris kilometru flāmu teritorijā un runāsiet franču valodā, jūs pavadīs nelaipni skatieni; bet, ja būsiet iegājis pāris kilometru uz dienvidiem valoņu apdzīvotajā teritorijā un runāsiet flāmu valodā, jūs saņemsiet tikpat vēsu reakciju. Šī iemesla dēļ Beļģijas valdības oficiālā attieksme pret visu flāmisko un/vai valonisko ir visās situācijās atzīt abas pozīcijas. Tāpēc Beļģijā tiek īstenota divvalodības politika. Tas vispirms nozīmē, ka visiem uzrakstiem sabiedriskās vietās un valdības oficiālajiem dokumentiem jābūt kā franču, tā flāmu valodā. Šī sarežģītā problēma viskrasāk atklājas Briselē, kur galvenā valoda ir franču, kaut arī pati pilsēta atrodas valsts flāmu daļā. Tieši šī fakta dēļ Beļģija nonākusi eiropiešu uzmanības lokā, kļūdama par pētījumu objektu ar mērķi novērst šķirtni, kas Eiropā pastāv starp katoļiem un protestantiem, viņus saliedējot vienotā identitātē, un kļuvusi par galveno bāzi ES un Rietumeiropas jaunajai birokrātijai. Lai nu kā, bet flāmi savus dienvidu brālēnus valoņus uzskata par aprobežotiem, konservatīviem zemniekiem, kas dziļi iesakņojušies savās ģimenēs, turpretī valoņi raugās uz ziemeļu brālēniem kā lempīgiem, nesmalkjūtīgiem dumpiniekiem, kas arī dziļi iesakņojušies savās ģimenēs.
Kā redzams, abās šķirtnes pusēs dzīvojošo beļģu uztverē vienīgais kopīgais un centrālais dzīves faktors, šķiet, ir dziļa iesakņošanās ģimenē. Beļģi ir konservatīvi cilvēki, kurus interesē tikai ģimene. Viņi vispirms ir nevis valoņi, flāmi vai beļģi, bet ģimenes locekļi. Nav brīnums, ka beļģi izpelnījušies bēdīgu slavu kā smaga rakstura, ļoti noslēgti un norobežojušies ļaudis ar neviesmīlīgu attieksmi pret ārzemniekiem. Beļģiem — gan valoņiem, gan flāmiem — ģimene ir neaizskarama un vienmēr atrodas pirmajā vietā.
Dīns Fosters
reklāma
