Beļģijas lietišķā etiķete.
Īss ievads Beļģijas un beļģu tautas kultūrā.
Īsa informācija par teritoriju.
Kultūras pamatorientācija 1. daļa.
Kultūras pamatorientācija 2. daļa.
Kultūras pamatorientācija 3. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 1. daļa.
Sasveicināšanās un iepazīšanās 2. daļa.
Komunikācijas veidi.
Uzvedība sabiedriskās vietās.
Apģērbs.
Ēšanas un dzeršanas etiķete 2. daļa.
Kā būt labam viesim vai namatēvam.
Biznesa kultūra.
Edienreizes un tipiski ēdieni
Pat steigā ieturētas ātrās brokastis lielā Beļģijas pilsētā parasti nozīmē vairāk nekā tasi kafijas ar apaļmaizīti. Brokastis (le petit dej euner — franciski runājošajā Beļģijā; het ont bijt flāmu valodā runājošajā Beļģijā) atgādina franču vai vācu brokastis, kuru norise aprakstīta nodaļās par šīm valstīm. Beļģu brokastis parasti pasniedz no pulksten 7.00 līdz 9.00.
Pēc tradīcijas galvenā dienas ēdienreize bija pusdienas (le dejeuner — franciski runājošajā Beļģijā; de lunch — flāmu valodā runājošajā Beļģijā); tagad lielajās pilsētās tā var būt vai nu uz ātru roku apēsta sviestmaize, vai pamatīgāka maltīte, kurā ir gaļa vai zivs, dārzeņi ar kartupeļiem vai nūdelēm. Pusdienas parasti pasniedz no pulksten 13.00 līdz pulksten 14.00. Visās pusdienās — lietišķajās vai sabiedriskajās — restorānos, kafejnīcās vai iestāžu kafetērijās mēdz būt alus vai vīns, ir dabūjams arī minerālūdens (gāzēts vai bez gāzes), sula un citi bezalkoholiski dzērieni. Svētdienā, ģimenes dienā, galvenā ēdienreize ir vakariņas, ko liek galdā ap launaga laiku, un tās var ieilgt līdz vēlam vakaram.
Vakariņas (le diner — franciski runājošajā Beļģijā; het avondeten — flāmu valodā runājošajā Beļģijā) visbiežāk pasniedz no pulksten 19.00 līdz 20.30, turklāt tipiskais laiks oficiālām vakariņām ir pulksten 20.00. Vakara maltīte var būt līdzīga pusdienām — ar gaļas ēdieniem, zivīm, dārzeņiem un saldo ēdienu. Dzērieni, kurus pasniedz pie pusdienām, parasti ir vietējais alus vai vīns. Oficiālās vakariņas lielākoties beidzas ap pusnakti (taču var turpināties vēl ilgāk, ja viesi jūtas omulīgi).
Visā Beļģijā, it īpaši valoņu reģionā, ir kafejnīcas un vīna bāri, bistro un patisseries, kur visu dienu un nakti ir dzērieni un viegli uzkožamie un kur varat sēdēt, cik ilgi jums tīk.
Beļģu tipisko ēdienu klāstā ir waterzooi (sautējuma paveids), moules (gliemeži), frites (smalki sagriezti, eļļā cepti kartupeļi, ko parasti pasniedz pie gliemežiem (moules) un ēd ar etiķi vai majonēzi, nevis kečupu), carbonnades flamandes (alū pagatavota gaļa) un anguilles (zuši).
Reģionālās atšķirības
Ēdieni valoņu reģionā ir līdzīgi franču ēdieniem, bet flāmu virtuve — holandiešu. Tomēr tās abas savstarpēji ietekmējas, veidojot unikālu beļģu virtuvi. Beļģijas flāmu teritorijā nepasniedz maizi, ja ēdienu sastāvā ir kartupeļi vai citi cieti saturoši produkti; bet, ja maize ir ēdiena sastāvdaļa, to bieži vien pasniedz ar sviestu. Franču valodā runājošajā Beļģijā gandrīz vienmēr pie katra ēdiena būs maize, bet sviestu parasti nepasniedz.
Tipiski dzērieni un tosti
Jauktos dzērienus pirms pusdienām parasti nepasniedz, tomēr pirms maltītes var būt aperitīvs, kura sastāvā ir dažādi no ārstniecības augiem pagatavoti liķieri, vermuts u.tml. ; šos un citus alkoholiskos dzērienus dzer arī pēc maltītes kā gremošanu veicinošus dzērienus. Kad sākas maltīte, vairumā gadījumu tiek pasniegts vīns (franciski runājošajā Beļģijā) vai alus (flāmu valodā runājošajā Beļģijā).
Populārākie tosti ir solud vai a vorre sante (uz jūsu veselību) franciski runājošajā Beļģijā un gezondheid (uz veselību) flāmu valodā runājošajā Beļģijā. Uzsaucot tostu, ir pilnīgi nepieciešams raudzīties tieši acīs no brīža, kad pacelta glāze, līdz brīdim, kad tā tiek nolikta atpakaļ uz galda. Ja tostu uzsauc daudziem cilvēkiem, ejiet apkārt galdam un tosta brīdī katram ielūkojieties acīs. Ziemeļos (Flandrijā) ielūkojieties acīs, paceļot glāzi; uzsauciet tostu, glāzi paceliet vēlreiz un tad dzeriet.
Dīns Fosters
reklāma
