Āzija. Kontinents | MOLLIMAIL.COM

LIELĀ ENCIKLOPĒDIJA

Āzija – lielākā no sešām pasaules daļām – aizņem vienu trešo daļu visas sauszemes platības. Ziemeļos atrodas auksta tundra. Centrālos apgabalus klāj svelmaini tuksneši un augsti kalni. Par spīti tam Āzijā atradusi mājvietu vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju, kas apdzīvo galvenokārt piekrastes rajonus.

Āzija sastāv no pieciem ģeogrāfiskajiem reģioniem.

Ziemeļos atrodas Krievija. Daļa no tās ir Eiropā, bet plašais austrumu apgabals no Urālu kalniem līdz pat Klusajam okeānam atrodas Āzijā. Ziemeļdaļa atrodas aiz polārā loka. Jūra pie tās krasta ir aizsalusi gandrīz visu gadu. Vienmēr sasaluši ir arī zemes slāņi, kurus sauc par daudzgadīgo sasalamu.Arī daudzviet Sibīrijā – plašā Krievijas apgabalā – valda daudzgadīgais sasalums.Par spīti salam, krievu ļaudis brauc uz Sibīriju strādāt, jo tā ir bagāta ar kokmateriāliem, akmeņoglēm, naftu un dabasgāzi.

Klusā okeāna piekrastes rajons, kurā ietilpst Ķīna, Koreja un Japāna, pazīstams kā Tālie Austrumi. Himalaju kalnu gredas stiepjas Ķīnas un Nepālas robežjoslā uz dienvidaustrumiem no Pamira kalniem.Himalajos asos, zobainas virsotnes mijas ar dziļām ielejām. Dažkārt šos kalnus mēdz saukt par «pasaules jumtu». Augstākā Himalaju virsotne Everests jeb Džomolugma ir arī pasaulē augstākā kalnu virsotne.

Ja pirms 2000 gadiem starp Tālajiem Austrumiem un Eiropu notika rosīga tirdzniecība.Tirgotāji veda zīdu, garšvielas, dārgakmeņus, porcelāna izstrādājumus.Šis tirdzniecības maršruts bija pazīstams kā Zīda ceļš, un to izmanto vēl šodien.

Indija un Pakistāna ir galvenās Indijas subkontinenta valstis Dienvidāzijā. Indijas subkontinentā runa simtiem dažādās valodās, bet Indijas skolās lasīt un rakstīt māca hindi valodā, kas ir oficiālā valsts valoda.

Uz rietumiem ir Vidējie Austrumi, kas robežojas ar Vidusjūru un Arābijas jūru. Āzija pašos dienvidrietumos plešas karstās, sausās Vidējo Austrumu zemes. Gandrīz visa Arābijas pussala starp Sarkano jūru un Persijas līci ir tuksnesis. Uz ziemeļiem, Irākā un Sīrijā, atrodas Tigras un Eifratas upes auglīgās ielejas. Vairums iedzīvotāju Vidējos Austrumos ir arābi un runā arābu valodā.

Dzimtene pasaules vecakajām civilizācijām un reliģijām.

Kopumā Āzija veido neparastu 48 valstu, neskaitāmu tautu , valodu un kulturu kaleidoskopu. Ķīnā vien ir vairak 1,5 miljardi cilvēku, bet Indijā – vairāk nekā 1,3 miljardi.

Āzijas reljefa galējības, piemēram Himalaju augstās smailes, kas šķir Indiju un Ķīnu, bija par iemeslu tam, ka senajām Āzijas kultūrām nebija sakaru ne citai ar citu, ne ar pārējo pasauli. Tāpēc pirmās Āzijas varenās civilizācijas, pimēram, Indas ielejas civilizācija Indijas subkontinentā un Šanu dinastija Ķīnā,veidojās un attīstījās ar pilnīgi atšķirīgu, savdabīgu kultūru.

Sidhārtha Guatama, budisma pamatlicējs, dzimis Indijā ap 563. gadu pirms mūsu ēras. Pēc Guatamas nāves ( ap 483 p.m.ē.) viņa mācība izplatījās visā Indijā. Kopā ar budistu mūkiem šī reliģija nokļuva arī pāri Himalajiem Ķīnā, bet pa Zīda ceļu – Centrālāzijā. Arī mūsdienās vairākums pasaules budistu dzīvo Āzijā.

Hinduizma pirmsākumi rodami apmēram 2500 gadus pirms mūsu ēras Indas ielejas civilizācijā Indijā, Šrilankā un Dienvidaustrumu Āzijas salās. Hinduisms ir pasaulē vecākā reliģija no tām, kurām ir sekotāji arī musdienās.Tā caurauž visu Indijas vēsturi.

Arābu tirgotāji bijuši lieli ceļotāji un dēkaiņi: viņi šķērsojuši tuksnešus un okeānus, meklējot jaunus tirgus preču pirkšanai un pārdošanai.Savos ceļojumos tirgotāji mēgināja vietējos ļaudis pievērst islāmam, kuru dibināja Muhameds 7. gs. Sākumā Arābijā. Tādējādi islāms izplatījās arī Dienvidaustrumu Āzijas salās.

Mongoļi bija nikni karotāji un dzīvoja kā klejotāji Centrālāzijas stepēs. 13. gs. Viņi izveidoja impēriju, kas plētas no Ķīnas un iesniedzas Austrumeiropā. 1369. gadā viens no viņu vadoniem – Tamerlans jeb Timurs – kļuva par Centrālāzijas valdnieku.Savā galvaspilsētā Samarkandā viņš lika uzbūvēt daudzas skaistas mošejas. 14. gs. Beigās Mongoļu impērija sabruka.

Eiropa. Kontinents

Āfrika. Kontinents

POLITISKĀ KARTE

_{AFGANISTĀNA – platība 652 090 kv.km galvaspilsēta Kabula}

_{ARMĒNIJA – platība 29 800 kv.km galvaspilsēta Erevāna}

_{AZERBAIDŽĀNA – platība 86 600 kv.km galvaspilsēta Baku}

_{BAHREINA – platība 680 kv.km galvaspilsēta Manāma}

_{BANGLADEŠA – platība 143 998 kv.km galvaspilsēta Daka}

_{BUTĀNA – platība 47 000 kv.km galvaspilsēta Timpu}

_{BRUNĒJA – platība 5 770 kv.km galvaspilsēta Banderseribegavana}

_{KAMBODŽA – platība 181 040 kv.km galvaspilsēta Pnompeņa}

_{ĶĪNA – platība 9 396 960 kv.km galvaspilsēta Pekīna}

_{KIPRA – platība 9 251 kv.km galvaspilsēta Nikosija}

_{AUSTRUMTIMORA – platība 15 007 kv.km galvaspilsēta Dili}

_{GRUZIJA – platība 69 700 kv.km galvaspilsēta Tbilisi}

_{INDIJA – platība 3 287 590 kv.km galvaspilsēta Deli}

_{INDONĒZIJA – platība 1 904 570 kv.km galvaspilsēta Džakarta}

_{IRĀNA – platība 1 648 000 kv.km galvaspilsēta Teherāna}

_{IRĀKA – platība 438 320 kv.km galvaspilsēta Bagdāde}

_{IZRAĒLA – platība 20 700 kv.km galvaspilsēta Jeruzaleme}

_{JAPĀNA – platība 377 800 kv.km galvaspilsēta Tokija}

_{JORDĀNIJA – platība 89 210 kv.km galvaspilsēta Ammāna}

_{KAZAHSTĀNA – platība 2 717 300 kv.km galvaspilsēta Astana}

_{ZIEMEĻKOREJA – platība 120 540 kv.km galvaspilsēta Phenjana}

_{DIENVIDKOREJA – platība 99 020 kv.km galvaspilsēta Seula}

_{KUVEITA – platība 17 820 kv.km galvaspilsēta Kuveita}

_{KIRGIZTĀNA – platība 198 500 kv.km galvaspilsēta Biškeka}

_{LAOSA – platība 236 800 kv.km galvaspilsēta Vjentjana (Vjangčana)}

_{LIBĀNA – platība 10 400 kv.km galvaspilsēta Beirūta}

_{MALAIZIJA – platība 329 750 kv.km galvaspilsēta Kualalumpura}

_{MALDĪVIJA – platība 300 kv.km galvaspilsēta Male}

_{MJANMA – platība 676 550 kv.km galvaspilsēta Jangona}

_{MONGOLIJA – platība 1 565 000 kv.km galvaspilsēta Ulanbatora}

_{NEPĀLA – platība 140 800 kv.km galvaspilsēta Katmandu}

_{OMĀNA – platība 212 460 kv.km galvaspilsēta Maskata}

_{PAKISTĀNA – platība 796 100 kv.km galvaspilsēta Islāmabada}

_{FILIPĪNAS – platība 300 000 kv.km galvaspilsēta Manila}

_{KATARA – platība 11 000 kv.km galvaspilsēta Doha}

_{KRIEVIJA – platība 17 075 400 kv.km galvaspilsēta Maskava}

_{SINGAPŪRA – platība 620 kv.km galvaspilsēta Singapūra}

_{ŠRILANKA – platība 65 610 kv.km galvaspilsēta Kolombo}

_{SĪRIJA – platība 185 180 kv.km galvaspilsēta Damaska}

_{TAIVĀNA – platība 36 179 kv.km galvaspilsēta Taibei}

_{TADŽIKISTĀNA – platība 143 100 kv.km galvaspilsēta Dušanbe}

_{TAIZEME – platība 513 120 kv.km galvaspilsēta Bangkoka}

_{TURCIJA – platība 779 450 kv.km galvaspilsēta Ankara}

_{TURKMENISTĀNA – platība 488 100 kv.km galvaspilsēta Ašhabada}

_{AAE – platība 83 600 kv.km galvaspilsēta Abū Dabī}

_{UZBEKISTĀNA – platība 447 400 kv.km galvaspilsēta Taškenta}

_{VIETNĀMA – platība 329 560 kv.km galvaspilsēta Hanoja}

_{JEMENA – platība 527 970 kv.km galvaspilsēta Sana}