LIELĀ ENCIKLOPĒDIJA
Eiropa atrodas ziemeļos no Vidusjūras, Atlantijas okeana ziemelaustrumu krasta. Pie Eropas pieder arī apkārtējās salas, piemēram, Britu salas un Īslande. Urālu kalni Krievijā iezīmē garo austrumu robežu ar Āziju.
Salīdzinājuma ar vareno austrumu kaimiņu Āziju, Eiropa ir maza pasaules daļa. Bet Eiropas kultūra ir izplatījusies tālu aiz tās robežām. Eiropas uzplaukumu daudzējādā ziņā ir vecnājusi tās zaļā, auglīgā zeme, ko apūdeņo neskaitāmas upes un bagātīgi nokrišņi. Tomēr klimats dažādās Eiropas daļās ievērojami atšķirīgs.
Dienvideiropu apskalo Vidusjūra. Ar Vidusjūru robežojas desmit Dienvideiropas valstis: Spānija, Francija, Monako, Itālija, Slovēnija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Albānija un Greķija.Eiropā atrodas arī neliela Turcijas daļa. Vidusjūras reģiona iedzīvotāji tradicionāli nodarbojas ar lauksaimniecību. Lai gan klimats ap Vidusjūru ir daudz siltaks nekā Ziemeļeiropā, tomēr ziemas var būt visai vēsas. Tadā klimatā aug olīvas,apelsīni, citroni,saulgriezes, melones, tomāti un baklažāni.
Turpretī ziemeļdaļa iesniedzas tālu aiz polārā loka. Liela, āķim līdzīga pussala aptver Baltijas jūru no ziemeļiem. Šajā pussalā atrodas Zviedrija un Norvāģija. Kopā ar Dāniju dienvidos šīs valstis veido Skandināviju. Dažkārt Skandināvijai pieskaita arī Somiju Baltijas jūras ziemeļaustrumu krastā un lielo Īslandes salu Ziemeļatlantijā.
Lietuva, Latvija un Igaunija ir līdzenuma zemes Baltijas jūras austrumu piekrastē. Tās visas sauc par Baltijas valstīm.
Dižā Donavas upe sadala Dienvidaustrumu Eiropu divās daļās. Šo Donovas līdzenumu apgabalu ietver varenas kalnu grēdas: ziemeļos- Karpati, bet Dienvidos – Balkāni un Rodopi.
Eiropas vēl ir daudzas agstas kalnu grēdas , to skaitā Alpi un Pireneji.
Pireneju kalni atrodas uz robežas starp Franciju un Spāniju. Kalnu grēdas stiepjas no Biskajas līča līdz Vidusjūrai 435 km garumā. Klimats Pirenejos ir maigs un mitrs. Tūristiem šīs apgabals piedāvā skaistas ainavas, makšķerēšanas iespējas un ziema sporta priekus. Šeit ir arī SPA ( kūrorti, kur ūdensprocedūras izmanto veselībai un skaistumkopšanai) ar karstajiem avotiem.
Volga ir pirmā garākā upe Eiropā. Donava ir otrā garākā upe Eiropā. Tā plūst no Švarcvaldes mežiem Vācijā uz Melno jūru caur deviņām Eiropam valstīm: Vāciju, Austriju, Slovākiju, Ungāriju, Horvātiju, Serbiju, Rumāniju, Bulgāriju un Ukrainu. Starptautiskāja tirgū pazīstama prece ir augstas kvalitates sarkanvīns, kas darīts no Donovas līdzenumos izaudzētajam vīnogam.
Vēsture
Pirmie eiropieši bija primitīvi mednieki ,kuri klejoja apkart, meklējot barību un pajumti. Ap 5000. gadu p. m. ē. eiropieši ir audzējuši labību un pieradinājuši dzīvniekus. Viņi dzivoja ciemos. Ziemeļeiropā uzieti seno eiropiešu apbedījumi uzbērtos kapukalnos.
Aptuveni 900.gadā p.m.ē. Grieķijā bija izveidojušās spēcīgas pilsētvalstis, tādas kā Atēnas un Sparta. To tirgotāji pārvadāja un tirgoja preces Vidusjūras piekrastē, dibinot kolonijas no Spānijas līdz Melnajai jūrai.
Romas impērijas laiks sākās 753. gadā p.m.ē., līdz 117.gadām m.ē. ta kontrolēja plašu Eiropas teritoriju Ziemeļāfriku un Vidējos Austrumus. 4.gadsimtā kristietība kļuva par Romas impērijas galveno reliģiju. Pamazam 700 gadu laikā šī reliģija izplatījās visā Eiropā. Kristiešu baznīca, ko vadīja pāvests Romā, ieguva lielu varu. Tā vienoja Eiropu un dominēja visās dzīves jomās, arī izglītībā.
Pagāja vairāk nekā 1000 gadu, līdz portugāļu un spāņu jūrasbraucēji aizkuģoja uz jauniem kontinentiem un pat apbrauca apkārt Zemei. 15.gs. vidū portugāļi sāka Āfrikas krastu izpēti, kuģojot ar jauniem, ātriem kuģiem - karavelām. Viņi nodibināja tirdzniecības apmetnes. Portugāļiem sekoja citi eiropiešu ceļotāji un tirgotāji, kuri no Eiropas devās uz visām pasaules malām.
13.gadsimtā daudzas pilsētas Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastē izveidoja Hanzas savienību. Starp šīm ostas pilsētām , piemēram, Lībeku, Brigi, Rīgu, notika rosīga tirdzniecība, un šai savienībai jūras tirdzniecība bija monopols līdz pat 17.gadsimtam. Lielajos gadatirgos neiztrūkstošas preces bija zelts, garsvielas, apģērbs.
Drīz vien eiropieši sāka dominēt pasaules tirdzniecībā un nodibināja kolonijas Amerikā, Āzijā un Āfrikā, radot plašas impērijas.
18.gadsimtā Eiropas domātāji sāka atteikties no vecajiem, ar reliģiju un māņticību saistītajiem uzskatiem un attīstīja jaunas idejas, balstītas uz saprātu un zinatni. Eiropu pārņēma intelektuālā revolūcija, saukta par apgaismību. Jaunās idejas par valsts varu vainagojās ar revolūciju Francijā un Amerikā. Palielinājās reliģiskā tolerance un uzplauka ekonomika, filozofija un zinātne.
Āzija. Kontinents
Āfrika. Kontinents
POLITISKĀ KARTE
ALBANIJA – platība 28 750 kv. km galvaspilsēta Tirāna
ANDORA– platība 468 kv. km galvaspilsēta Andora la Velja
AUSTRIJA– platība 83 850 kv. km galvaspilsēta Vīne
BEĻĢIJA– platība 33 100 kv. km galvaspilsēta Brisele
BALTKRIEVIJA– platība 207 600 kv. km galvaspilsēta Minska
BOSNIJA UN HERCEGOVINA– platība 51 130 kv. km galvaspilsēta Sarajeva
BULGĀRIJA– platība 110 910 kv. km galvaspilsēta Sofija
HORVĀTIJA– platība 56 540 kv. km galvaspilsēta Zagreba
ČEHIJA– platība 78 370 kv. km galvaspilsēta Prāga
DĀNIJA– platība 43 069 kv.km galvaspilsēta Kopenhāgena
IGAUNIJA– platība 45 215 kv. km galvaspilsēta Tallina
SOMIJA– platība 338 130 kv. km galvaspilsēta Helsinki
FRANCIJA– platība 551 500 kv. km galvaspilsēta Parīze
VĀCIJA– platība 356 910 kv. km galvaspilsēta Berlīne
GRIEĶIJA– platība 131 990 kv. km galvaspilsēta Atēnas
UNGĀRIJA– platība 93 030 kv. km galvaspilsēta Budapešta
ĪSLANDE– platība 103 000 kv. km galvaspilsēta Rejkjavīka
ĪRIJA– platība 70 280 kv. km galvaspilsēta Dublina
ITĀLIJA– platība 301 270 kv. km galvaspilsēta RomaKRIEVIJA– platība 17 075 400 kv. km galvaspilsēta Maskava
LATVIJA– platība 64 589 kv. km galvaspilsēta Rīga
LIHTENŠTEINA– platība 160 kv. km galvaspilsēta Vaduca
LIETUVA– platība 65 300 kv. km galvaspilsēta Viļņa
LUKSEMBURGA– platība 2586 kv. km galvaspilsēta Luksemburga
MAĶEDONIJA– platība 25 715 kv. km galvaspilsēta Skopje
MALTA– platība 320 kv. km galvaspilsēta Valleta
MOLDOVA– platība 33 700 kv. km galvaspilsēta Kišiņeva
MONAKO– platība 1, 95 kv. km galvaspilsēta Monako
MELNKALNE– platība 13 812 kv.km galvaspilsēta Podgorica
NĪDERLANDE– platība 37 330 kv. km galvaspilsēta Amsterdama
NORVĒĢIJA– platība 323 900 kv.km galvaspilsēta Oslo
POLIJA– platība 312 680 kv. km galvaspilsēta Varšava
PORTUGĀLE– platība 92 390 kv. km galvaspilsēta Lisabona
RUMĀNIJA– platība 237 500 kv. km galvaspilsēta Bukareste
SANMARĪNO– platība 61 kv. km galvaspilsēta Sanmarīno
SERBIJA– platība 88 361 kv. km galvaspilsēta Belgrada
SLOVĀKIJA– platība 49 500 kv. km galvaspilsēta Bratislava
SLOVĒNIJA– platība 20 250 kv. km galvaspilsēta Ļubļana
SPĀNIJA– platība 504 780 kv. km galvaspilsēta Madride
ZVIEDRIJA– platība 449 960 kv. km galvaspilsēta Stokholma
ŠVEICE– platība 41 290 kv. km galvaspilsēta Berne
UKRAINA– platība 576 628 kv. km galvaspilsēta Kijeva
LIELBRITĀNIJA– platība 244 880 kv. km galvaspilsēta Londona
VATIKĀNS– platība 0,44 kv. km galvaspilsēta Vatikāns
