Kornēlija Apškrūma - Eņģeļu nakts.
Bez mitas polonēzē baltā Līdz krēslas stundai pārslas krīt, Lai Ziemassvētkus sudrabota Var tēvu zeme sagaidīt.
Kornēlija Apškrūma - Vidū Ziemassvētki.
Zaļu egļu matos Maigi pārslu raksti, Kupenām pa vidu Kadiķīši švirkst.
Kornēlija Apškrūma - Ziemassvētku zvaigznes.
Nāk zvaigznes sildīt mūs Šai Ziemassvētku naktī, Bet varbūt grib tās Sevi sasildīt
Kornēlija Apškrūma - Latvijas egles.
Šovakar Latvijas egles Līdzīgas eņģeļiem liekas, Ienesot sētā un sirdi Ziemsvētku balto prieku.
Kornēlija Apškrūma - Svētvakarā.
Nevajaga skaļu valodu. Klusums savu roku liek uz pieres, Vakars, atspiedies uz palodas, Istabā lej Ziemassvētku mieru.
Kornēlija Apškrūma - Bērniņš piedzimis.
Zvaigžņotos lakatos egles Iet siltumu meklēt pie svecēm, Ieraudzīt viņu gaismā, Kā tumsa projām sāk tecēt.
Kornēlija Apškrūma - Ja kopā mēs visi pie galda.
Ja kopā mēs visi pie galda, Tad nevajag trešā liekā, Kas, mirdzinot ekrāna aci, Ņem dalību mūsu priekā.
Kornēlija Apškrūma - Jāsamīļo.
Kad naktī Ziemassvētku zvaigznes zvīļo, Kad egļu skropstas balts un pūkains sniegs,
Kornēlija Apškrūma - Pārmaiņas.
Vairāk sveču kā zvaigžņu šai naktī Egļu zaros dedz cilvēku prieks. Pārslo zemei un dvēselēm pāri Dieva dārzu visbaltākais sniegs.
Kornēlija Apškrūma - Variācijas par svecēm.
No svecēm atkal mozaīku pa egles zariem pirksti liek,
Kornēlija Apškrūma - Variācijas par svecēm II.
Kā baltas lāstekas uz galda sveces plīv un vējam atdodas ar liesmu rotaļīgu,
Kornēlija Apškrūma - Priekšvakarā.
Kā pastkartē senā Pār sniegotiem kokiem Uz mijkrēšļa samta Spīd pilnmēness,
