Karsēšana. Fizikālā konservēšanas metode.
Visdrošākais no šiem paņēmieniem ir pirmais — karsēšana hermētiski noslēgtos traukos. Traukus piepilda ar konservējamo materiālu, pārlej ar vajadzīgo šķidrumu un, iegremdētus ūdenī, karsē noteiktā temperatūrā noteiktu laiku.
Pasterizācija. Fizikālā konservēšanas metode.
Karsēšanas process ir divējāds: produktu karsēšana temperatūrā, kas zemāka par 100 C, un sterilizācija — produktu karsēšana 100 'C vai vēl augstākā temperatūrā.
Karstā pārliešana. Fizikālā konservēšanas metode.
Pēc šī paņēmiena var konservēt nesagrieztus dārzeņus divlitru un trīslitru burkās. Dārzeņiem jābūt bez bojājumiem un ļoti tīri nomazgātiem.
Marinēšana. Konservēšana ar etiķskābi.
Marinētus produktus gatavo no svaigiem, nebojātiem un nesavītušiem dārzeņiem. Marinēšanas pamatā ir etiķskābes konservējošās īpašības.
Skābās un vāji skābās marinādes receptes dažādu dārzeņu marinēšanai.
Marinādi gatavo visiem dārzeņiem vienādi. Dārzeņus mazgā, 3 — 4 minūtes plaucē verdošā ūdenī, atdzesē aukstā ūdenī un ievieto burkās. Burkās ievietotajiem dārzeņiem pārlej marinādi un burkas aizvāko ar plastmasas vāciņu.
Saldēšana. Konservēšana pazeminātā temperatūrā.
Saldēšana jeb dārzeņu uzglabāšana pazeminātā temperatūrā ir viens no vislabākajiem konservēšanas paņēmieniem.
Kaltēšana. Fizikāli ķīmiskā konservēšanas metode.
Kaltēšana pamatojas uz ūdens iztvaikošanu no dotā izejmateriāla, kā rezultātā mitruma trūkuma dēļ mikroorganismi produktā vairs nespēj attīstīties.
Konservēšanas inventārs un konservu uzglabāšana.
Inventārs rūpīgi jāmazgā. Burkas mazgā ne ātrāk kā 1 — 2 stundas pirms konservēsanas, bet sterilizē pirms produktu ievietošanas.
Konservēšanas kļūdas.
Nepareizi ieskābēts produkts ir sliktas kvalitātes, ar nepatīkamu smaku vai garšu. Galvenā kļūda, kāpēc skābētie produkti nav garšīgi, ir skābēšana nepietiekami tīros traukos.
Garšaugi un garšvielas.
Daudziem garšaugiem un garšvielām ir stiprs aromāts un asa garša, piemēram, ķiplokiem, mārrutkiem, pupumētrai, timiānam, sarkanajiem pipariem u. c. Tie jālieto maz, pretējā gadījumā uzbāzīga, asa garša var nomākt pārējo garšaugu maigo garšu. Garšaugi ne tikai uzlabo konservu garšu, bet daļēji palīdz arī produktu konservēt.
Garšaugu ievākšana, žāvēšana, uzglabāšana.
Garšaugi ievācami, kad tie sasnieguši pilnu attīstības posmu, — īsi pirms ziedēšanas. Tad augos ir visvairāk ēterisko eļļu, tie ir aromātiskāki. Labākais ievākšanas laiks ir saulaina priekšpusdiena, kad nakts rasa pilnīgi nožuvusi.
Garšaugu sagatavošanas paraugi.
Vērtīgāki ir tikko no dārza novākti svaigi garšaugi. Vasaras mēnešos svaigus garšaugus jācenšas lietot pēc iespējas vairāk. Protams, Latvijas klimatiskajos apstākļos svaigu garšaugu ieguve visu gadu nav iespējama, tādēļ jāizmanto arī dažādi konservēšanas paņēmieni.
