Svētvakarā
Nevajaga skaļu valodu.
Klusums savu roku liek uz pieres,
Vakars, atspiedies uz palodas,
Istabā lej Ziemassvētku mieru.
Egles elpa. Piparkūku smārds,
Vecmāmuļas gaismas pilnā seja,
Kuru apgarojis Dieva vārds;
Mīkstu pārslu nesteidzīgā deja.
Viss kā brīnums. Zvanu skaņas plūst.
Vai tos eņģeļi aiz loga spēlē?
Sirds sen pazaudēto mieru gust,
Ko tai Ziemassvētki mīļi vēlē.
***
Miers
Ziemassvētki. Baltas pārslas krīt,
Pāri nogurušai zemei kaisās.
Katram šonakt kāda zvaigzne spīd
Un ik sirds tās gaismai vaļā raisās.
Veras lēnprātībai, mieram, cerībai,
Atveras kaut kam tik mūžīgam,
Ko pat vārdos nevar izsacīt.
Ziemassvētki. Baltas pārslas krīt,
Kaut arvien šo gaišo mieru justu,
Arī tad, kad ikdienu kā krustu
Atkal tālāk vajadzēs nest rīt.
Ziemassvētki. Debess gaisma plūst,
Viņas staros tumsai jāizkūst.
***
Šai naktī
Gaiss šalc no krītošām pārslām,
Bet varbūt no zvaigznēm šalc,
Kas laižas uz zemi šai naktī,
Kur viss tik mirdzošs un balts.
Šai nakti dzimst labākie vārdi
Un ledāji dvēselē kūst,
Jo svētā bērniņa gaisma
Ik mājvietai cauri plūst.
Tā plūst no svecītēm eglē,
To vārdu sirsnībā jūt,
Tā aizmirstos, vientuļos meklē
Un vēlas pie cietējiem būt.
Šī nakts var likteņus mainīt,
Ja mūsu sirdīm būs prieks
Līdz katram aiznest to gaismu,
Kas mīlēt un ziedoties liek.
***
Caur sveču gaismu
tīru, maigu
no egles dāsnās
sirds, kas plūst,
mēs jūtam
Ziemassvētku laiku,
kas dvēselē liek
ledum lūzt,
kas rūgtumu un
šaubas kliedē,
to svētījot, kas
gaismai krāts,
kas atkal cerēt
liek un ziedēt,
kā novēlējis
Dieva prāts.
Eņģeļu nakts *** Vidū Ziemassvētki *** Ziemassvētku zvaigznes *** Latvijas egles *** Bērniņš piedzimis *** Ja kopā mēs visi pie galda *** Jāsamīļo *** Pārmaiņas *** Variācijas par svecēm *** Variācijas par svecēm II *** Priekšvakarā *** Sniegpārslu lietus *** Šo vakaru daudz savādāku *** Tik mīļš un pazīstams *** Noraugās ar labestību *** Klāt atkal ziemas saulgrieži *** Mirgo svecīšu liesmiņas siltas *** Balti sniega audekli klajas *** Pieminēt labo un jauko *** Pārvērtības
reklāma
