Variācijas par svecēm II
Kā baltas lāstekas
uz galda sveces plīv
un vējam atdodas
ar liesmu rotaļīgu,
un savāds klusums nāk
caur ziemas mijkrēsli
uz mirkli
saistot mūs
ar trauslu uguns stīgu.
Tas bridis
neuzžilbs
nekad kā ugunszieds,
jo pārāk īsa
sveču dzīvošana,
bet sirds
kā tauriņš trīc
un nevar pasacīt,
kāpēc tā vilina
to liesmā sadegšana?
***
Variācijas par svecēm III
Nāk zvaigznes ar sudraba
svecītēm rokās,
Un silta gaisma
pār pasauli līst
Un sasilda sniegu,
un sasilda kokus,
Un ļaudis, lai sāpe
tiem dvēselē dzīst.
Nāk zvaigznes ar sudraba
svecītēm rokās,
Un līdzās tās eglē
degošām liek,
pa zariem vijīgas
liesmiņas lokās,
Ik sirdij pa cerību
dzirkstelei tiek.
Nāk Ziemassvētki
ar svētvakaru,
Kā sudraba svečturis
pasaule šķiet,
Kur ticība labajam,
gaismojot garu,
šai naktī gan pilīs,
gan būdiņās zied.
Eņģeļu nakts *** Vidū Ziemassvētki *** Ziemassvētku zvaigznes *** Latvijas egles *** Svētvakarā *** Bērniņš piedzimis *** Ja kopā mēs visi pie galda *** Jāsamīļo *** Pārmaiņas *** Variācijas par svecēm *** Priekšvakarā *** Sniegpārslu lietus *** Šo vakaru daudz savādāku *** Tik mīļš un pazīstams *** Noraugās ar labestību *** Klāt atkal ziemas saulgrieži *** Mirgo svecīšu liesmiņas siltas *** Balti sniega audekli klajas *** Pieminēt labo un jauko *** Pārvērtības
reklāma
