Priekšvakarā

Kā pastkartē senā

Pār sniegotiem kokiem

Uz mijkrēšļa samta

Spīd pilnmēness,

Un zvaigznes ar ābelēm

Sadodas rokās

Un pasauli debesu

Klusumā nes.

Kā pastkartē senā

Viz mirdzošā rotā

Gan smildziņa sīka,

Gan čiekurots zars,

 Ak, Ziemassvētki,

 Jūs tāpēc mums doti,

Uz labo lai mainītos Cilvēka gars.

Krīt beidzot sniegs,

kļūst pamazām viss tirāks,

Pa istabām klīst

piparkūku smārds.

Bet pāri visam

smaržo egļu vīraks

Un lūpās tikai

labs un sirsnigs vārds.

Vai Ziemassvētku

atnākšana maina

Kaut mazliet mūs,

lai varam saredzēt,

Ka arī pašu

vienaldzības vaina

Ļauj netikumiem

melnas sēklas sēt?

Vai Ziemassvētki—

grēku izpirkšana,

Par mīļumu, kas

laikus neatdots,

Lai sirdsapziņas zvani

rāmi zvana,

Caur dāvanu ka

nosargāts tās gods?

Eņģeļu nakts *** Vidū Ziemassvētki *** Ziemassvētku zvaigznes *** Latvijas egles *** Svētvakarā *** Bērniņš piedzimis *** Ja kopā mēs visi pie galda *** Jāsamīļo *** Pārmaiņas *** Variācijas par svecēm *** Variācijas par svecēm II *** Sniegpārslu lietus *** Šo vakaru daudz savādāku *** Tik mīļš un pazīstams *** Noraugās ar labestību *** Klāt atkal ziemas saulgrieži *** Mirgo svecīšu liesmiņas siltas *** Balti sniega audekli klajas *** Pieminēt labo un jauko *** Pārvērtības

reklāma