Filmu ražošana. Profesijas
LIELĀ  ENCIKLOPĒDIJA
1895. g. decembrī brāli Žans un Ogists Limjēri Parīzē atvēra pirmo kinoteātri pasaulē. Viņi izmantoja kinoproekcijas aparātu, kas bija ļoti līdzīgs ierīcei, kuru Tomass Alva Edisons jau pirms četriem gadiem bija izgudrojis ASV, bet nebija patentējis ārzemēs. Brāļi Limjēri gāja vēl tālāk un no Edisona izgudrojuma izveidoja proektoru, ar kuru varēja demonstrēt attēlus no lielām, 35 cm platām nitroceluloīda filmām ar bapusēju perforējumu. Jau trīs nedēļu laikā dienas ieņēmumi sasniedza vairāk nekā 2500 franku.
 
Cilvēki pirmoreiz pasaule skatījās tikai dazī vienkārši, īsi sižeti, kopš tā brīža kino kļuva populars. Pirmas bija mēmas filmas, kurās uzraksti uz ekrāna paskaidroja darbību. Britu izcelsmes aktieris Čārlijs Čaplins (1889-1977) radīja filmu varoni, kas aizkustināja miljoniem siržu. Tas bija mazs,nerunīgs klaidonis ar smeklīgu gaitu.Pianists atskaņoja filmai atbilstošu mūziku, piemeram, strauju un dramatisku pakaļdzīšanas epizožu laikā.
1927.g. tika parādīta pirmā pilnmetrāžas skaņu filma, un kopš tā brīža skatītāji sāka pieprasīt tikai tādas.
ASV Kalifornijas dienvidos ir ideals klimats un daba filmu uzņemšanai. No 1907. līdz 1913. gadam Losandželosas Holivudas rajons kļuva par Amerikas kino industrijas centru. Kompanija Goldwyn-Mayer kopa ar dazām citam tikpat spēcīgām ASV studijām uzņēma 95 % no visām filmām.
Taču tagad kinomāksla ir kļuvusi populāra. Daudzviet pastāv nacionālā kino industrija. Krievija, Vācija, Francija, Indija, Japāna ir radījusi filmas, kas ietekmējušas kino industriju visa pasaulē.


ražot filmas pareizi.

 Speciālu kino efektu iespējas ir pavērušas ceļu plašam fatāzijas lidojumam. Izmantojot aizmugures proekciju (metodi, ka pirmoreiz lietoja jau 1913.g.), kinooperators no aizmugures parāda uz ekrāna  iepriekš nofilmetu fonu. Aktierus vai maketus filmē šā ekrāna priekšā, tā radot iespaidu, ka viņi tiešām atrodas tajā vietā. Lai radītu iespaidīgas ainas, filme arī caur stikla ekrānu, uz kura uzzīmetais ir saskaņots ar aizmugures fonu, paviljonos imitē sprādzienus, izmanto speciālās dūmu un vēja mašīnas,kā arī pielieto «apturētās kustības» tehniku. Kopš 20.gs. 70. gadiem filmēsanā izmanto maketus, kas ir ļoti līdzīgi oriģinālām. Tāradīti biedējoši šausmu efekti, piemēram, maketa haizivs filma «Žokļi» un pārliecinošas kosmosa kuģu kaujas filmā «Zvaigžņu kari».
Mūsdienās gandrīz visus specefektus veido ar jaudīgas datortehnikas palīdzību.
 
Digitālā attēla rediģēšana dod iespēju filmu veidotājiem «ielikt» aktierus jebkuros iedomājamos vides apstākļos. Aktierus nofilmē uz īpašas nokrāsas zila vai zaļa fona, kuru vēlāk aizstāj ar jaunu ainu, kas nofilmēta kaut kur citur vai veidota ar datora palīdzību. Reāli cilvēki var darboties kopā ar digitali veidotiem tēliem un modeļiem kā, piemēram, filmā «Harijs Poters», savukārt filmai Gredzenu pavēlnieks tika radīta pat vesela «mākslīgā» armija.
 
Dekoratori izgatavo visdaudzveidīgākās filmu dekorācijas – sākot ar pilsētas ielām un beidzot ar tropu džungļiem. Tās izvieto lielās celtnēs, kas atgādina lidmašīnu angārus, vai brīvā dabā studijas teritorijā. Lai visu sakārtotu pirmajai filmēšanas dienai, strādā simtiem cilvēku. Kad tas ir izdarīts, iedegas sarkana signālgaisma, kas visus brīdina būt gataviem pirmā kadra uzņemšanai. Tiek ieslēgta gaisma, kameras sāk darboties, un režisors sauc: «Aiziet!»
 
Apgaismotāji strādā ar milzīgiem prožektoriem, lai nodrošinatu pēc iespējas dabiskāku kadra apgaismojumu. Īpašs apgaismojums ir nepieciešams, filmējot gan dabā, gan studijā. Vecāko elektriķi uzņemšanas sauc par galveno apgaismotāju.
 
Skaņu režisors atbild par dažādo filmas skaņu ierakstu apvienošanu vienā ierakstā. Tas sastāv no desmitiem atsevišķu «ceļiņu», kuros ierakstīti dialogi, mūzika, skaņu efekti un fona trokšņi. Pēc filmas montāžas šīs skaņas ir savstarpēji jālīdzsvaro un jāieraksta vienā parauglentē. Šo procesu sauc par sinhronizāciju. Tehniķi skatās filmu un strādā pie skaņu pults, lai nodrošinātu precīzi attēlam atbilstošu un laikā sabalansētu skaņu ierakstu. Skaņu operators seko aktieriem ar mikrofonu, kam ir ļoti garš vads.
 
Kinooperators vada brigādi, kurā ietilpst operatori un viņu asistenti, kas palīdz iecentrēt kameru un strādā ar «klapīti». Strādnieki bīda uzņemšanas kameras pa sliedēm, kas dod iespēju tās viegli pārvietot.
 
Vesela brigāde pieredzējušu grimētāju un ģērbēju palīdz aktierim sagatavoties filmēšanai.
 
Kaskadieri aizvietoaktierus, kad jāizpilda bīstamas darbības. Viņi riskē ar savu dzīvību , krītot  no liela augstuma, izraisot autoavārijas vai lecot no ejoša vilciena.
 
Tēlojums filmā  ir ļoti atšķirīgs no spēles teātrī. Tuvplānā uz ekrānavar redzēt vissīkāko kustību, tādēļ aktieru sejā izteiksmīgi jāatspoguļojas visām izjūtām. Akteriem jāspēj iejusties jebkurā epizodē arī tad, ja to uzņem bez sižetiskas secības.
 
Režisors vada aktierus un viņu darbību kadrā, nosaka uzņemšanas kameru rakursu , tādā veidā radīdams filmas stilu un īpatnības.
 
Montāžists atbild par to, lai kadri, kas netiek uzņemti pēc kārtas, filmā parādītos atbilstošā secībā. Viņš izdara piezīmes par katru kadru, lai nerastos kļūdas, tos sakārtojot. Filmas montāžists rūpējas par to, lai viss filmētais materiāls tiktu samontēts pareizā secībā un ietilptu noteiktās laika robežās. Tacu montāža ir arī kas vairāk. Labs montāžas speciālists var uzlabot filmu, saīsinot izteiptas epizodes un ievietojot tuvplānus, kas padara darbību dramatiskāku. Montāzas darba vajadzīga augsta profesionalitāte. Agrak montāža bija roku darbs, taču mūsdianās to paveic ar datora palīdzību. Filmas režisors un montāžists strādā kopīgi stundām ilgi, lai katrā epizodē ietilpinātu īstos kadrus.

Producent sameklē scenāriju, atrod finansiālos līdzekļus, izvēlas režisoru un tehnisko darbinieku brigādi, pārrauga filmēšanu un organizē reklāmu.

 

Dati:

 

1895 – pirmais publiskais kinoseanss Parīzē.

1905 – ASV atvērts pirmais Pieccentu kinoteātris, kas savu nosaukumu ieguva no biļetes cenas – pieci centi.

1907 –  nodibināta Holivuda.

1927 – «Džeza dziedonis» (ASV) ir pirmā pilnmetrāžas skaņu filma.

1928 – amerikāņu karikatūrist Volt Disnejs (1901-1966) parāda savu vispopulārāko multiplikāciju filmu varoni Mikipelēnu filmā «Tvaikonis Vilijs».

1929 – pirmo reizi pasniedz Oskara balvu.

1935 – uz ekrāniem parādās pirmā krāsainā pilnmetrāžas filma «Bekija Šārpa».

1953 – uzņemta pirmā platekrāna filma «Apmetnis».

1995 – uz ekrāna parādās pirmā ar datoru pilnībā veidotā filma «Rotaļlietu stāsts».

  

Jums nepieciešams autorizēties lai atstāt komentāru
@mollimail.com
registrācija