Alberts Einšteins (1879-1955). Fiziķis. Biogrāfija

Alberts Einšteins (1879-1955). Fiziķis. Biogrāfija

No vācu valodas tulkojusi Larisa Vjatere. «Nozīmīgi dati, fakti, notikumi un ievērojamas personas».

 Alberts Einšteins lika pamatus teorētiskās fizikas zinātniskajam pasaules uzskatam ne tikai ar savu 1905. g. izveidoto speciālo un 1916. g. vispārīgo relativitates teoriju, kurās viņš apraksta kustīgu mijiedarbīgu sistēmu atkarību no gravitācijas, bet arī ar savu gaismas kvantu teoriju (Einšteina ekvivalences princips).

No speciālās relativitātes teorijas Einšteins secināja enerģijas inerces likumu – laiku un telpu, kas radusies tikai saistībā ar matēriju un kosmosu, nevar pieņemt kā absolūtus patstāvīgus lielumus, bet gan kā laika un telpas kontinuitāti. No tā atvasināto masas un enerģijas ekvivalences principu viņš izteica savā slavenajā formulā E = m∙c 2, t. i. enerģija(E) ir masas (m) un gaismas ātruma kvadrātā (c2) reizinājums.

Einšteina teorija guva apstiprinājumu atomfizikā un praktiski tika izmantota 1945. g. nomestajā atombumbā. Pēc aiziešanas no amata Bernes patentu birojā no 1910. līdz 1914. g. Einšteins strādāja par profesoru Cīrihē, bet no 1914. g. kļuva par ķeizera Vilhelma Fizikas instituta direktoru Berlīnē. Par saviem petījumiem kvantu teorijā viņam 1921. g. tika piešķirta Nobela prēmija fizikā.

20. un 30. g. pacifists un sociālists Einsteins bija pakļauts masīviem antisemītiskiem uzbrukumiem viņa ebreju izcelsmes dēļ. 1932. g. viņš atteicās no visiem akadēmiskajiem amatiem un emigrēja uz ASV.

Kad Einšteins 1939. g. ASV prezidentam Rūzveltam izteica bažas par Vācijas iespējamo atomaro bruņojumu, tas deva impulsu atombumbas izstrēdei ASV.

1940. g.Alberts Einšteins kļuva par ASV pilsoni.

Atomu kodolu dalīšanās mehānizms atombumbā

 Atombumbas sprādzenā izdalās plutonija 239 vai urāna 235 izotopu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā atbrīvotā enerģija. Reakcija sākas, ja sasniegt pietiekams smago ķīmisko elementu daudzums vienkopus –kritiskā masa. Tāpēc kodollādiņos smago elementu kodolmateriāla zemkritiskās daļas izvieto atsevišķos nodalījumos un kritisko masu iegūst ar sprāgstvielas aksploziju, kā rezultata notiek ķēdes reakcija – atombumba eksplodē.

 


reklāma

Jums nepieciešams autorizēties lai atstāt komentāru
@mollimail.com
registrācija