Fizāļu ievārījums. Ar cukuru konservēšana.
Fizāļiem noņem aizsargapvalku, nomazgā siltā ūdenī, nosusina. No 500 g cukura un ūdens pagatavo cukursīrupu, aplej fizāļus un atstāj uz 3 - 4 stundām.
Lapu salāti. Receptes.
Salātu lapas uzturā lieto svaigā veidā vai arī kā piedevu citiem ēdeniem. Visbiežāk tiem pievieno redīsus, tomatus un gurķus. Salāti ir garšīgāki, ja tos noskalo, nosausina un uz pusstundu ieliek ledusskapī.
Pupas, pupiņas. Receptes.
Kuri dārzeņi cilvēka uzturā varēja būt pirmie? Droši vien tie bija pākšaugu dzimtas pārstāvji. Tā saucamās lauku jeb cūku pupas tiek atrastas izrakumos kopā ar priekšmetiem, kas lietoti bronzas laikmetā. Ūdenī, kurā vāra pākšaugus, garša uzlabošanai var ielikt sasietus garšaugus, dažreiz arī burkānus un pētersīļus; pēc vārīšanas tos izņem. Pupiņu pākstis kļust maigas, ja tām sautējot pievieno pienu, vēl labāk – saldu krējumu. Pupiņu pākstis pirms vārīšanas sagriež šķērsām 3-4 daļās vai sasmalcina skaidiņās. Zirņu pākstis vāra veselas.
Paprika. Receptes.
Sīvas (asās) paprika augļi parasti ir nelieli. Tos lieto svaigus kā garšvielu pie zupām, mērcēm un gaļas ēdeniem vai arī kaltētus, maltus. Šīs šķirnes derīgas arī konservēšanai, dod ēdienam īpašu garšu, veicina ēstgribu. Saldo papriku mēs labprat lietojam savā ikdienas uzturā. Karstos ēdienus parasti gatavo no lielākiem augļiem, kas vēl nav pavisam nogatavojušies (tumši zaļā, gaiši zaļā vai dzeltenīgā krāsā), un tos pilda. Salātus gatavo no nobriedušiem augļiem spilgti dzeltenā vai sarkanā krāsā.
Ķirbji. Receptes.
Ķirbjus organisms viegli izmanto, tos var iekļaut slimnieku ēdienkartē, kā arī dažādās diētās. Lai ķirbju garša nepasliktinātos, tie pēc vārīšanas jānotecina. Ķirbju uzturā derīgi arī svaigā veidā, taču jālieto jaunāki, maigāki augļi.
