MARINĒTS LASIS. Lielbritānijas pavasara gatavošanas tradīcijas.
Katrai personai paredzēto laša steiku novāriet parastā veidā vai izmantojiet laša atlikumu no citas maltītes. Rūpīgi izņemiet asakas. Sakārtojiet lasi dziļā traukā un pār lejiet ar marinādi.
LAŠA KRĒMS. Lielbritānijas pavasara gatavošanas tradīcijas.
Šalotes pāris minūšu apcepiet sviestā, lai tās ķlūst mīkstas, bet nemaina krāsu. Pievienojiet buljonu un izkausētu želatīnu.
LAŠA SUFLĒ. Lielbritānijas pavasara gatavošanas tradīcijas.
No sviesta, miltiem un krējuma pagatavojiet biezu mērci. Bagātīgi pielieciet garšvielas un nedaudz atdzesējiet. Atdaliet dzeltenumus no baltumiem un sakuliet, līdz masa kļūst bieza un gaiša.
LAŠA KŪCIŅAS. Lielbritānijas pavasara gatavošanas tradīcijas.
Sapluciniet laša gaļu un pamatīgi sajauciet ar kartupeļiem. Pievienojiet pēc garšas sāli un svaigi maltus piparus. Iemīciet sviestu un sakultu olu.
KARALISKAIS PERSIEŠU PLOVS AR ĻUĻA KEBABU NO JĒRA GAĻAS.
Ļoti garšīgs un smaržīgs ēdiens, lai pārsteigtu visu ģimeni! Pagatavošanas laiks ir, aptuveni, divas stundas un produktu daudzums ir paredzēts uz sešām personām.
Lapu salāti. Receptes.
Salātu lapas uzturā lieto svaigā veidā vai arī kā piedevu citiem ēdeniem. Visbiežāk tiem pievieno redīsus, tomatus un gurķus. Salāti ir garšīgāki, ja tos noskalo, nosausina un uz pusstundu ieliek ledusskapī.
Pupas, pupiņas. Receptes.
Kuri dārzeņi cilvēka uzturā varēja būt pirmie? Droši vien tie bija pākšaugu dzimtas pārstāvji. Tā saucamās lauku jeb cūku pupas tiek atrastas izrakumos kopā ar priekšmetiem, kas lietoti bronzas laikmetā. Ūdenī, kurā vāra pākšaugus, garša uzlabošanai var ielikt sasietus garšaugus, dažreiz arī burkānus un pētersīļus; pēc vārīšanas tos izņem. Pupiņu pākstis kļust maigas, ja tām sautējot pievieno pienu, vēl labāk – saldu krējumu. Pupiņu pākstis pirms vārīšanas sagriež šķērsām 3-4 daļās vai sasmalcina skaidiņās. Zirņu pākstis vāra veselas.
Paprika. Receptes.
Sīvas (asās) paprika augļi parasti ir nelieli. Tos lieto svaigus kā garšvielu pie zupām, mērcēm un gaļas ēdeniem vai arī kaltētus, maltus. Šīs šķirnes derīgas arī konservēšanai, dod ēdienam īpašu garšu, veicina ēstgribu. Saldo papriku mēs labprat lietojam savā ikdienas uzturā. Karstos ēdienus parasti gatavo no lielākiem augļiem, kas vēl nav pavisam nogatavojušies (tumši zaļā, gaiši zaļā vai dzeltenīgā krāsā), un tos pilda. Salātus gatavo no nobriedušiem augļiem spilgti dzeltenā vai sarkanā krāsā.
Ķirbji. Receptes.
Ķirbjus organisms viegli izmanto, tos var iekļaut slimnieku ēdienkartē, kā arī dažādās diētās. Lai ķirbju garša nepasliktinātos, tie pēc vārīšanas jānotecina. Ķirbju uzturā derīgi arī svaigā veidā, taču jālieto jaunāki, maigāki augļi.
Gurķi. Receptes.
Gurķus, kas paredzēti salātiem, var nemizot, bet tie rūpīgi jānomazgā ar suku. Tas jādara neilgi pirms pasniegšanas, lai gurķi saglabātos svaigi Skābēšanai vispiemērotākie ir girķi ar neļidzenu mizu. Ja zupā ieliek skābētu gurķi, bet pēc tam kartupeļus, tad tie paliks cieti.
Cukini. Receptes.
No cukini gatavo zupas, salātus, tos var pildīt, sautēt, konservēt. Svaigi cukini ir vērtīgs C vitamina avots. Nelieliem cukini ar bāli zaļu miziņu ir izsmalcinātāka garša, tie ir vērtīgāki un satur mazāk ūdens. Jauniem augliem ir maiga miziņa, un tos pirms lietošnas var nemizot.
Artišoki.Receptes
Artišokiem ir patīkama riekstu garša. Tie jāgatavo tūlīt pēc iegādāšanās, jo uzglabājot zaudē sulīgumu. Artišokus uzglabājot ilgāku laiku, tie kļūst tumši, tāpēc, lai no tā izvairītos, notīrītus dārzeņus var ielikt ūdenī, kam pievienots etiķis vai citrona sula. Tīrot artišokus, vispirms nolauž raupjās ārējās lapas, pēc tam apgriež maigās iekšējās lapiņas, nokasa pūciņas, kas palikušas zem lapiņam, un tad nokļūstam pie paša lielākā kāruma – gaļīgās serdes. Ja izmanto konservētus artišokus, tie nav jātīra.
