ZIVJU ZUPA AR FENHELI UN MANDELĒM. Lielbritānijas pavasara gatavošanas tradīcijas.
Vāriet heku tādā ūdens un baltvīna daudzumā, lai zivis būtu apsegtas. Pievienojiet nomizotu sīpolu, piparus un fenheļa sēklas.
Skāba krējuma un rūgušpiena mērces. Receptes
Mūsu platuma grādu klasisko mērci - skāba krējuma un rūgušpiena mērces. To izmanto vien dārza salātu lapas un pavasara redīsus un gurķus.
Mērces dārzeņu salātiem. Receptes
Eļļas un etiķa attiecības ir nepastāvīgas. Ja etiķis šķiet pārāk skābs, mērcei var pievienot šķipsnu cukura vai lietot mažak etiķa. Kārtība kādā ir sāls un pipari, tad etiķis un tikai tad eļļa.
Lapu salāti. Receptes.
Salātu lapas uzturā lieto svaigā veidā vai arī kā piedevu citiem ēdeniem. Visbiežāk tiem pievieno redīsus, tomatus un gurķus. Salāti ir garšīgāki, ja tos noskalo, nosausina un uz pusstundu ieliek ledusskapī.
Pupas, pupiņas. Receptes.
Kuri dārzeņi cilvēka uzturā varēja būt pirmie? Droši vien tie bija pākšaugu dzimtas pārstāvji. Tā saucamās lauku jeb cūku pupas tiek atrastas izrakumos kopā ar priekšmetiem, kas lietoti bronzas laikmetā. Ūdenī, kurā vāra pākšaugus, garša uzlabošanai var ielikt sasietus garšaugus, dažreiz arī burkānus un pētersīļus; pēc vārīšanas tos izņem. Pupiņu pākstis kļust maigas, ja tām sautējot pievieno pienu, vēl labāk – saldu krējumu. Pupiņu pākstis pirms vārīšanas sagriež šķērsām 3-4 daļās vai sasmalcina skaidiņās. Zirņu pākstis vāra veselas.
Paprika. Receptes.
Sīvas (asās) paprika augļi parasti ir nelieli. Tos lieto svaigus kā garšvielu pie zupām, mērcēm un gaļas ēdeniem vai arī kaltētus, maltus. Šīs šķirnes derīgas arī konservēšanai, dod ēdienam īpašu garšu, veicina ēstgribu. Saldo papriku mēs labprat lietojam savā ikdienas uzturā. Karstos ēdienus parasti gatavo no lielākiem augļiem, kas vēl nav pavisam nogatavojušies (tumši zaļā, gaiši zaļā vai dzeltenīgā krāsā), un tos pilda. Salātus gatavo no nobriedušiem augļiem spilgti dzeltenā vai sarkanā krāsā.
Ķirbji. Receptes.
Ķirbjus organisms viegli izmanto, tos var iekļaut slimnieku ēdienkartē, kā arī dažādās diētās. Lai ķirbju garša nepasliktinātos, tie pēc vārīšanas jānotecina. Ķirbju uzturā derīgi arī svaigā veidā, taču jālieto jaunāki, maigāki augļi.
Gurķi. Receptes.
Gurķus, kas paredzēti salātiem, var nemizot, bet tie rūpīgi jānomazgā ar suku. Tas jādara neilgi pirms pasniegšanas, lai gurķi saglabātos svaigi Skābēšanai vispiemērotākie ir girķi ar neļidzenu mizu. Ja zupā ieliek skābētu gurķi, bet pēc tam kartupeļus, tad tie paliks cieti.
Cukini. Receptes.
No cukini gatavo zupas, salātus, tos var pildīt, sautēt, konservēt. Svaigi cukini ir vērtīgs C vitamina avots. Nelieliem cukini ar bāli zaļu miziņu ir izsmalcinātāka garša, tie ir vērtīgāki un satur mazāk ūdens. Jauniem augliem ir maiga miziņa, un tos pirms lietošnas var nemizot.
Burkāni. Receptes.
Sulīgāki ir resni burkāni. No šādiem burkāniem iegūst labu sulu, tos liek pie salātiem,izmanto svaigus kā piedevu, kā arī marinē. Burkānus labāk likt verdošā ūdenī, jo tajā nav izšķiduša skābekļa un labāk saglabājas C vitamīns. Pārvārīti burkāni ir ne tikai negaršīgi, bet tie arī zaudē vērtību. No burkāniem gatavotos ēdienus nav ieteicams ilgi uzglabat, jo var pilnīgi noārdīties C vitamīns.
Artišoki.Receptes
Artišokiem ir patīkama riekstu garša. Tie jāgatavo tūlīt pēc iegādāšanās, jo uzglabājot zaudē sulīgumu. Artišokus uzglabājot ilgāku laiku, tie kļūst tumši, tāpēc, lai no tā izvairītos, notīrītus dārzeņus var ielikt ūdenī, kam pievienots etiķis vai citrona sula. Tīrot artišokus, vispirms nolauž raupjās ārējās lapas, pēc tam apgriež maigās iekšējās lapiņas, nokasa pūciņas, kas palikušas zem lapiņam, un tad nokļūstam pie paša lielākā kāruma – gaļīgās serdes. Ja izmanto konservētus artišokus, tie nav jātīra.
Bietes. Receptes.
Lai bietes nezaudetu savas vērtīgas barības vielas vitamīnus, tās pareizi jāuzglabā un jāgatavo. Jāievēro, ka, uzglabājot nomizotas bietes, tajās gaisa skābekļa iedarbībā zūd C vitamīns. Lai samazinātu vitamīnu zudums, bietes jāvāra slēgtā traukā. Varot bietes jāliek verdošā ūdenī. Bietes nav ieteicams vāarīt sālsūdenī – to garša pasliktinās. Lai bietes vārot nezaudētu krāsu, ūdenim vai buljonam var pielikt nedaudz cukura, rēķinot ½ tējkarotes uz 2 litriem ūdens.
