Kornēlija Apškrūma - Noraugās ar labestību.
Noraugās ar labestību Eglē svecītes uz mums. Plūst caur viņu gaismu sirdī Mīlestības starojums.
Kornēlija Apškrūma - Klāt atkal ziemas saulgrieži.
Klāt atkal ziemas saulgrieži, Lai netrūkst Tev nenieka No brīnumainā Ziemassvētku Un jaunā gada prieka!
Kornēlija Apškrūma - Mirgo svecīšu liesmiņas siltas.
Mirgo svecīšu liesmiņas siltas, Ziemassvētki un Jaunais gads klāt; Un mēs ejam pa cerību tiltu Gadam nākamam spožumu krāt.
Kornēlija Apškrūma - Balti sniega audekli klajas.
Balti sniega audekli klajas, Egļu smarža pasauli sedz.
Kornēlija Apškrūma - Pieminēt labo un jauko.
Pieminēt labo un jauko Ziemassvētki mums liek; Zvaigžņu lukturi laukā, Eglēs — svecīšu prieks.
Kornēlija Apškrūma - Pārvērtības.
Vismelnāko tumsas dūraini, Ar zvaigznēm kas pieadīts, Ņem promejot ziemas saulgriežu nakts Uz debesu mājokļiem līdz.
Imants Auziņš (1937-2013). Poēzija ir daiļliteratūras veids.
Vecais nams uz upes krasta. Fokstrots. Tango. Valsis lēns. Viņa ir tik neparasta, Tu – tas dejojošais zēns.
Valdis Atāls (1950). Poēzija ir daiļliteratūras veids.
Es mustangs – brīvības ērzelis naigs, Brienu pa ziedu pļavu, Zirdziski maigs.
Jānis Akuraters (1876-1937). Poēzija ir daiļliteratūras veids.
Tie sauca mīlēt, mīlēt!... Un tempļos gāja lūgties svētības, Un priesters runāja, bet lielais Gars No viņiem vaigu vērsa – Kā no ubagiem.
Eduards Aivars (1956). Poēzija ir daiļliteratūras veids.
Reiz čigāniete bija man. Patiesitā man piederēja. Mēs nogūlāmies dārza malā. Es drebēju, bet viņa smējās.
Eriks Ādamsons (1907 – 1946). Poēzija ir daiļliteratūras veids.
Es eju rudens vakaros tai mazā kabarejā, Kur neparasta mūzika un savāds smaids ik sejā.
Valdis Grēviņš ( 1895-1968 ). Poēzija ir daiļliteratūras veids.
Viņš nocirta roku sev naktī Un aizsūtīja tai rītā. Tā bij viņa lielākā laime No asmeņa asi trītā.