Dārzeņu sugai uzglabāšanas režīms.
Mājās gatavotiem konserviem jābūt augstas kvalitātes, garsīgiem, izskatīgiem, lētiem un ilgstoši uzglabājamiem. Labas kvalitātes konservus var iegūt, lietojot augstas kvalitātes izejmateriālu un pareizas konservēšanas metodes.
Skābēšana. Bioķīmiskā konservēšanas metode.
Skābēšana ir viens no vecākajiem konservēšanas paņēmieniem. Tās pamatā ir pienskābes baktēriju darbība un vārāmā sāls (NaCi) difūzija.
Sālīšana. Fizikāli ķīmiskā konservēšanas metode.
Sajā metodē konservējošais elements ir sāls. Produkta audi piesātinās ar stipro sāls šķīdumu, kas bremzē vai aiztur mikroorganismu attīstību.
Karsēšana. Fizikālā konservēšanas metode.
Visdrošākais no šiem paņēmieniem ir pirmais — karsēšana hermētiski noslēgtos traukos. Traukus piepilda ar konservējamo materiālu, pārlej ar vajadzīgo šķidrumu un, iegremdētus ūdenī, karsē noteiktā temperatūrā noteiktu laiku.
Pasterizācija. Fizikālā konservēšanas metode.
Karsēšanas process ir divējāds: produktu karsēšana temperatūrā, kas zemāka par 100 C, un sterilizācija — produktu karsēšana 100 'C vai vēl augstākā temperatūrā.
Karstā pārliešana. Fizikālā konservēšanas metode.
Pēc šī paņēmiena var konservēt nesagrieztus dārzeņus divlitru un trīslitru burkās. Dārzeņiem jābūt bez bojājumiem un ļoti tīri nomazgātiem.
Marinēšana. Konservēšana ar etiķskābi.
Marinētus produktus gatavo no svaigiem, nebojātiem un nesavītušiem dārzeņiem. Marinēšanas pamatā ir etiķskābes konservējošās īpašības.
Skābās un vāji skābās marinādes receptes dažādu dārzeņu marinēšanai.
Marinādi gatavo visiem dārzeņiem vienādi. Dārzeņus mazgā, 3 — 4 minūtes plaucē verdošā ūdenī, atdzesē aukstā ūdenī un ievieto burkās. Burkās ievietotajiem dārzeņiem pārlej marinādi un burkas aizvāko ar plastmasas vāciņu.
Saldēšana. Konservēšana pazeminātā temperatūrā.
Saldēšana jeb dārzeņu uzglabāšana pazeminātā temperatūrā ir viens no vislabākajiem konservēšanas paņēmieniem.
Kaltēšana. Fizikāli ķīmiskā konservēšanas metode.
Kaltēšana pamatojas uz ūdens iztvaikošanu no dotā izejmateriāla, kā rezultātā mitruma trūkuma dēļ mikroorganismi produktā vairs nespēj attīstīties.
Konservēšanas inventārs un konservu uzglabāšana.
Inventārs rūpīgi jāmazgā. Burkas mazgā ne ātrāk kā 1 — 2 stundas pirms konservēsanas, bet sterilizē pirms produktu ievietošanas.
Konservēšanas kļūdas.
Nepareizi ieskābēts produkts ir sliktas kvalitātes, ar nepatīkamu smaku vai garšu. Galvenā kļūda, kāpēc skābētie produkti nav garšīgi, ir skābēšana nepietiekami tīros traukos.
