Tomātu konservēšana hermētiski noslēgtos traukos. Receptes.
Tomātus var konservēt visās gatavības pakāpēs — bāli zaļus, sārtus un sarkanus. Maz noderīgi ir nepieauguši tumši zaļi tomāti. Šādi negatavi tomāti satur daudz solanīna. Konserviem, kas gatavoti no nepieaugušiem tomātiem, ir zema kvalitāte un tie nav garšīgi.
Gurķu konservēšana hermētiski noslēgtos traukos. Receptes.
Šī recepte domāta litra burkas piepildīšanai. Gurķus rūpīgi nomazgā aukstā ūdenī un ļauj nožūt. Izdezinficētā litra burkā liek visus receptē paredzētos sagatavotos garšaugus un garšvielas. Burkā ielej etiķi un stāvus (vertikāli) cieši ievieto apmēram 6 — 7 gurķus (600 g). Starp gurķiem labāka izskata dēļ ieliek diļļu ziedu čemurus. Liekot burkā gurķus stāvus, tos var vairāk ievietot.
Dārzeņu saldēšanas pamatnoteikumi. Konservēšana.
Produktu atdzesēšanai ir liela nozīme. Dārzeņi nesasaist, bet atrodas uz sasalšanas robežas 0 - 4°C temperatūrā. Šādā temperatūrā lielākā daļa mikrobu nespēj vairoties un bioķīmiskie procesi noris ļoti lēni. Taču šī metode negarantē produktu ilgu uzglabāšanu.
Dārzeņu saldēšana. Konservēšana. Receptes.
Šos aromātiskos dārzeņus saldētus var uzglabāt pat visu ziemu. Labas, sulīgas saknes notīra, nomizo un sagriež sloksnītēs vai gabaliņos, sagatavotās saknes saber traukā vai polietilēna maisiņā un ievieto saldētavā.
Dārzeņu kaltēšanas pamatnoteikumi. Konservēšana.
Kaltēšana ir vecākais konservēšanas paņēmiens. Pareizi kaltēti dārzeņi gandrīz pilnīgi saglabā savu uzturvērtību, un tos nebojā mikroorganismi.
Dārzeņu kaltēšana. Konservēšana. Receptes.
Notīrītas cietas, baltas kāpostgalviņas saēvelē. Saēvelētos kāpostus liek uz sietiem 3 - 4 mm biezā kārtā un kaltē 50 — 60 °C temperatūrā 4 - 5 stundas.
Dārzeņu sālīšana. Konservēšana. Receptes.
Ar receptē doto produktu daudzumu var piepildīt apmēram septiņas puslitra burkas. Jāraugās, lai garsaugi būtu pārklāti ar sķidrumu — sālījumu, pretējā gadījumā tie var sākt no virsas pelēt.
Kāpostu skābēšana. Konservēšana. Pamatrecepte.
Laba kāpostgalviņa ir cieta, balta, ar smalku lapu dzīslojumu un mazu kacenu. Skābēšanai jāizmanto arī kacens.
Kāpostu skābēšana. Konservēšana. Receptes.
Liek skābēsanai paredzētajā traukā un pieblietē. Ja sula neatdalās tik daudz, lai pārklātu slogdēlīti, pārlej ar sālsūdeni. Uzliek koka dēlīti un slogu. Šādi ieskābēti kāposti ir saldskābi, tos var salikt stikla burkās un pasterizēt.
Gurķu skābēšana. Piedevas un kārtošana traukā. Konservēšana.
Gurķu skābēsanai, tāpat kā kāpostu skābēsanai, izmanto tikai vēlīnās šķirnes un vēlāk sētos gurķus. Skābēšanai izvēlas nepāraugušus 8 — 12 cm garus gurķus. Skābēsanai mazāk noderīgi ir siltumnīcā audzēti gurķi.
Gurķu skābēšana. Konservēšana. Receptes.
Ieliek gurķu kārtu, lapu un diļļu kārtu, tā turpinot, līdz trauks pilns. Beidz ar lapu un diļļu kārtu. Udeni uzvāra, pieliek sāli. Vāroso ūdeni pārlej gurķiem tā, lai visi būtu apsegti.
Tomātu, kabaču, patisonu, fizāļu un biešu skābēšana. Konservēšana. Receptes.
Negatavi tumši zaļi tomāti satur daudz solanīna, kas nelabvēlīgi ietekmē pienskābes baktēriju darbību. Rezultātā iegūst ļoti zemas kvalitātes tomātus ar asu, īpatnēju garšu.
